Ebreju kopienai plāno izmaksāt 40 miljonus eiro par zaudētajiem īpašumiem (27)

Par likumprojekta tālāko virzību nobalsoja deviņi deputāti no vairākām partijām, bet pret bija divi Nacionālās apvienības deputāti. Deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) pirms balsojuma lūdza nedēļu laika, lai šo jautājumu pārrunātu gan frakcijā, gan koalīcijas partiju sanāksmē, tomēr tas netika akceptēts.

Atbilstoši komisijas priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara (AP) priekšlikumam, nolemts rosināt Saeimai likumprojektu gan nodot izskatīšanai komisijās, gan arī konceptuāli atbalstīt pirmajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš paredzēts viens mēnesis, un paredzēts, ka likumprojektā vēl tiks veikti vairāki precizējumi.

NA deputāti arī norādīja, ka, tā kā likumprojekts tiks uzlabots vēl pirms iesniegšanas Saeimā, tad ar tiem vajadzētu ļaut komisijai pirms tam iepazīties un arī vēlreiz lemt par precizēto versiju pirms virzīšanas uz parlamenta sēdi. Bondars atbildēja, ka komisija paļaujas uz Saeimas speciālistiem uzlabojumu veikšanā sadarbībā ar Ārlietu ministriju (ĀM).

Uz to, ka likumprojekta izskatīšanā otrajā lasījumā būs jāveic vairāki uzlabojumi, norādīja Saeimas Juridiskā biroja pārstāve. Uz nepieciešamajiem precizējumiem norādīja arī ĀM pārstāvis, tāpat komisijas sēdē no Finanšu ministrijas pārstāves puses tika norādīts, ka nepieciešams saņemt arī finanšu ministra Jāņa Reira (JV) atzinumu.

Komisijas sēdē Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Krupņikovs norādīja, ka nesen tika atzīmētas vairāku vēsturisku notikumu gadadienas, tajā skaitā Rīgas geto izveidošanas gadadiena. Rīgas geto bija viens no soļiem, ar kura nacistiskās Vācijas okupācijas laikā tika iznīcināta Latvijas ebreju kopiena, norādīja Krupņikovs.

Vienīgie vainīgie pie izveidojušās situācijas ir divas okupācijas varas - padomju okupācija un nacistiskā okupācija, akcentēja Ebreju kopienu padomes pārstāvis. Ņemot vērā, ka pirms diviem gadiem tika izteikta kritika par tolaik skatītā likumprojekta tekstu, pašreizējā dokumentā veikti uzlabojumi, piebilda Krupņikovs.

Viņš pauda cerību, ka ar šo likumprojektu varēs pāršķirt šo vēstures lappusi, kā arī norādīja, ka dokumentā būtu jārunā par labas gribas atlīdzinājumu nevis kompensāciju.

Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis norādīja, ka jautājums ir ar diezgan ilgu vēsturi un ka to ir bijis mēģināts skatīt Saeimā vairākas reizes. Viņš norādīja, ka Krupņikovs labi paskaidrojis likumprojekta vēsturisko pamatu un ka šī situācija būtu jāatrisina, lai panāktu vēsturisko taisnīguma viedokli.

Teikmanis atzīmēja, ka abu okupāciju režīmos cieta visi iedzīvotāji, arī latvieši, tomēr ebreju kopiena tika mērķtiecīgi iznīcināta, zaudējot 90% tās cilvēku. Līdz ar to ebreju kopienas zaudējumi atšķiras no pārējo etnisko grupu zaudējumiem, skaidroja Valsts prezidenta kancelejas vadītājs.

Deputāts Kiršteins no savas puses norādīja, ka no Krievijai būtu jāprasa kompensāciju izmaksa par bojāgājušajiem ebreju kopienas cilvēkiem padomju koncentrācijas nometnēs. Atbildot uz deputāta jautājumiem, Krupņikovs norādīja, ka pašsaprotami, ka ebreju kopienai jau atgriezto īpašumu vērtība nav iekļauta likumprojektā minēto pārējo īpašumu kadastrālās vērtības aprēķinā.

Ebreju kopienas padomes priekšsēdētāja vietnieks diskusijā ar Kiršteinu skaidroja, ka atlīdzinājums paredzēts par vēsturiskajiem kopienas un reliģiskajiem īpašumiem un tas netiek prasīts par veikaliem vai rūpnīcām.

Kiršteins arī pieskārās jautājumam, kuras organizācijas pārstāv ebreju kopienu, atgādinot, ka Latvijas neatkarības pirmajā periodā nebija centralizētas organizācijas, jo tolaik starp ebreju organizācijām pastāvējušas pretrunas.

LETA vēstīja, ka jautājums par ebreju īpašumu restitūciju ir bijis aktuāls jau daudzus gadus iepriekš - ir bijuši vairāki citi ierosinājumi par kompensācijām, tomēr par tiem neizdevās panākt politisku vienošanos.

Vienīgi 2016.gadā Saeima pieņēma likumus, kas noteica nelielas ar šo jautājumu saistītas daļas - piecu īpašumu - nodošanu bez atlīdzības Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei.

Kā aģentūrai LETA skaidroja komisijas priekšsēdētājs Bondars, viņš šo jautājumu iekļāvis komisijas darba kārtībā, ņemot vērā ebreju kopienas visiem Saeimas deputātiem nosūtīto vēstuli par nepieciešamību atjaunot vēsturisko taisnīgumu. Bondars skaidroja, ka likumprojektu veidojusi arī Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome.

Politiķis norādīja, ka šāda vai līdzīga veida likumprojekta pieņemšanas jautājums ir vilcies jau gadiem un jātiek skaidrībā, vai šo pagājušā gadsimta notikumu jautājumu varam atrisināt vai nē. Bondars un viņa pārstāvētā "Attīstībai/Par!" atbalstot dokumentā paredzēto risinājumu, norādīja deputāts.

2019.gadā līdzīgu likumprojektu virzīja, taču vēlāk atsauca vairāki "Attīstībai/Par!" un "Jaunās Vienotības" deputāti, jo tam nepietika atbalsts Saeimā.

Vaicāts, vai arī tagad likumprojektam var nebūt atbalsta, Budžeta komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka apspriešanas gaitā varēs redzēt, vai tam ir vai nav vairākuma balsis. Bondars uzsvēra, ka sarežģītus jautājumus ir viegli nolikt malā, taču nevajag baidīties tos risināt.

Likumprojektā norādīts, ka Latvijā okupācijas laikā tika īstenota īpašumu nacionalizācija, kā rezultātā īpašumi pārgāja valsts īpašumā. Savukārt nacistiskais režīms īstenoja holokaustu un gandrīz pilnībā iznīcināja Latvijā dziļi iesakņojušos sabiedrības daļu - ebreju kopienu. Holokausta rezultātā tika iznīcināti ebreji, viņu mantinieki un personas, kas darbojās ebreju sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās, akcentēts potenciālajā likumprojektā.

Dokumenta anotācijā norādīts, ka Latvijas valsts nav vainojama un nav atbildīga par Latvijas okupācijas laikā īstenoto holokaustu, kura rezultātā vairākām vēsturiski pastāvējušām ebreju reliģiskajām un kopienas organizācijām nav tiesību pārņēmēju, kā arī nav vainojama un atbildīga par padomju okupācijas režīma īstenoto rīcību.

Holokausta laikā tika iznīcināta 90% no Latvijas pirmskara ebreju kopienas, kas liedza Latvijas ebreju kopienai līdz šim pilnībā atgūt tos īpašumus, kuri tai piederēja 1940.gada 16.jūnijā. Šā iemesla dēļ šie īpašumi nonāca Latvijas valsts, bet ne Latvijas ebreju kopienas īpašumā. Šajā likumā paredzētais atlīdzinājums ir Latvijas labas gribas atlīdzinājums par šo neatgūto īpašumu, norādīts dokumentā.

Likuma mērķis ir atjaunot taisnīgumu un sniegt atbalstu Latvijas ebreju kopienai, ar labu gribu atlīdzinot restitūcijas laikā neatgūtā īpašuma valsts noteikto kadastrālo vērtību, lai likvidētu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un padomju komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā.

No valsts pamatbudžeta līdzekļiem ir paredzēts izmaksāt 40 miljonus eiro, ko ik pa četriem miljoniem gadā izmaksātu no 2023.gada līdz 2032.gada beigām. Summa aprēķināta pēc 1940.gada 16.jūnijā ebreju kopienai piederējušo īpašumu, kuri līdz šim nav atgūti, kadastrālo vērtību 2018.gada 31.decembrī, kad tas bija ap 47,8 miljoni eiro.

Atlīdzinājumu izmaksātu nodibinājumam "Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds", tajā skaitā Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai, kā arī citām likumprojektā paredzētajām darbībām.