Ja Krievija vēlas līdzfinansēt apbedījumu vietu ierīkošanas un uzturēšanas darbus, ir nepieciešams Latvijas valdības piekrišana. Ārlietu ministrijā "ReTV" informē, ka vismaz pagaidām piekrišanu par Krievijas iesaisti rekonstrukcijas darbiem Latvija nav devusi.
"Tā problēma ir tajā, ka Krievija, izmantojot gan savus finanšu resursus, gan politisko un diplomātisko atbalstu, savu specifisko notikumu interpretāciju, kuras plašākais mērķis ir iedarboties un ietekmēt Latvijas sabiedrību,"
pauž Mārcis Balodis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks.
Austrumeiropas politikas pētījuma centra pārstāvis skaidro, ka Krievija Sarkano armiju redz tikai kā uzvarētājus, atbrīvotājus un vairās atzīst savu vainu kara noziegumos. Jāatgādina, ka arī Rēzeknes ieņemšana 1944. gadā Sarkanajai armijai izdevās tikai pēc pamatīgas pilsētas bombardēšanas. Arī vietējie šos vēstures notikumus vērtē neviennozīmīgi. Tikmēr Rēzeknes domē ReTV uzsver, ka vienpusēju Krievijas puses interpertāciju par vēsturi objektā neplāno paust.
"Tieši tāpēc komisijas sastāvā nav tikai Krievijas ģenerālkonsulāts, bet arī domes deputāti, būvinspekcijas pārstāvji, vēsturnieki.
Es domāju, ka tā informācija, kas tiks atspoguļota konkrētajā piemiņas vietā, būs maksimāli objektīva," saka Aleksejs Stecs, Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieks.
Domē pauž cerību, ka vēl līdz konkursa noslēgumam Latvija sniegs piekrišanu Krievijas iesaistei memoriāla rekonstrukcijā.