Latviešu leģendārā grupa "Eolika" ar 40 gadu jubilejai veltīto koncerttūri apceļo Latviju. "Apollo.lv" uzrunāja grupas solisti Olgu Rajecku, kas pastāstīja par "Eolikas" mūziķu nezūdošo enerģiju, mīlestību pret skatuvi, kā arī par dokumentālo filmu un pašas dziedātājas iespaidīgās karjeras notikumu.
Ekskluzīvi "Apollo.lv" ⟩ Rajecka par "Eolikas" koncertturneju, nākamā gada iespaidīgo jubileju un veselības nozīmi (7)
Runājot par "Eolikas" 40. jubilejas koncertturnejas atklāšanas koncertu Saulkrastu jaunajā estrādē, Olga Rajecka atminas, ka todien mēģinājuma laikā stirpi lijis. "Lai arī bijām zem jumta, gāziens bija tik pamatīgs, ka instrumenti kļuva slapji. Taču, kad lietus norima un sāka ierasties cilvēki, bija liels prieks, ka varējām uzstāties jaunajā un skaistajā Saulkrastu estrādē."
Jūs pati šopavasar pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas ļoti ātri atsākāt muzicēt.
Es jau nebiju apstājusies arī pandēmijas ierobežojumu laikā, kad sniedzu koncertus un dažādas aktivitātes digitālajā platformā Zoom. Esmu pieradusi pie šāda formāta. Man tā nekad nav bijis, ka būtu bez darba sēdējusi. Es tā nemaz nespētu! Cilvēkiem arī ierobežojumu laikā ir nepieciešams uzmundrinājums un mūzika.
Pagājušā gada decembrī braucām pat ielās, sētās un pagalmos dziedāt, lai uzmundrinātu cilvēkus Adventes svētkos. Tāpat arī aktīvi piedalījos brīvdabas "pop-up" tirdziņos "Multimāksla" aprīļa beigās un maijā.
Tad sākās komponista Imanta Kalniņa 80. jubilejas koncerti. Visu vasaru ir arī muzikāls projekts ar Uģi Rozi, pianistu Jāni Miltiņu un čellistu Tomasu Anču. Mēs dziedam Imanta Kalniņa vispopulārākās dziesmas.
Var teikt, ka man katru dienu ir koncerts, par ko es ļoti priecājos. Tādēļ spēks ir nepieciešams. Vairāk laika jāatvēl miegam.
Skatījos fotoattēlus un video sižetus no "Eolikas" koncettūres atklāšanas koncerta Saulkratos. Jūs jau tur burtiski spridzinājāt uz skatuves, tādu enerģiju izstarojāt.
Jā, uzstājoties ar "Eoliku", ir nepieciešama fiziskā sagatavotība. Tā kā ne tikai dziedam, bet arī dejojam, tad izturībai jābūt. Tas ir pats galvenais, jo koncertam jābūt enerģiskam, tikpat enerģiskam kā pirms daudziem gadiem.
Es uzskatu, ka mēs joprojām esam līmenī. Visi gan dziedam, gan dejojam. Esam fiziski un enerģiski aktīvi uz skatuves. Un pats galvenais, mēs izstarojam prieku!
Esam kopā jau tik daudzus gadus un mums viss notiek.
Ar mums "Eolikas" koncertos uz skatuves ir komponists Boriss Rezņiks, pūtēju sastāvs - Zintis Žvarts un Raivo Stašāns. Jau iepriekš esmu sadarbojusies arī ar mūsu bekvokālistēm – Zani Gudro un Laimu Miltiņu. Uz skatuves muzikālo pavadījumu spēlē basģitārists Valters Sprūdžs, kas mainās ar Jāni Rubiku, ģitārists Jānis Bērziņš, kā arī bundzinieks Viesturs Samts.
Mums ir ļoti paveicies ar grupas sastāvu. Un, protams, mēs visi četri – es, Ilona Stepanova, Dainis Dobelnieks un Viktors Zemgals. Skatītāji nāk uz koncertiem, dāvina mums ziedus un dažādas garšīgas lietas, un laba vēlējumus.
Koncertos uzstājamies modes mākslinieces Elitas Patmalnieces darinātājos tērpos. Par skatuves kostīmiem mums arī jāsaka paldies Ingai Dobelniecei un Inārai Trēziņai. Savukārt dziedātāja Ieva Sutugova ir izveidojusi mums rotas. Tāpat arī paldies Sandim Mohovikovam, kurš ir sarūpējis visu nepieciešamo, lai ir patīkama uzstāšanās un mēs justos kā jubilejā.
Ar Sandi Mohovikovu strādāju jau desmit gadus. Viņš arī nākamgad visā Latvijā rīkos manus 60. jubilejas koncertus. Tie solās būt gana krāšņi, jo ar mani kopā uzstāsies ne tikai dziedātāji, bet arī deju kolektīvi, bet tas jau ir cits stāsts...
Galvenais, lai ir veselība un izturība.
Tas ir patīkami, ka jūs pie saviem skatītājiem ejat ar prieku un pozitīvām emocijām, tādējādi uzlādējat arī viņus.
Skatos, ka uz mūsu koncertiem nāk ļoti dažāda paaudze. Ļoti daudz ir arī jaunieši. Ar mums jau ir četras paaudzes izaugušas. Tas ir tik fascinējoši, ka varam iegūt tādu enerģijas apmaiņu.
"Eolikas" krāšņais 40. jubilejas koncerts norisinās divās daļās. Šai jubilejas koncertturnejaai jau vajadzēja notikt pagājušajā gadā, bet pandēmijas dēļ to pārcēlām. Ļoti gaidām savus klausītājus, fanus un līdzjutējus uz koncertiem. "Eolika" 25. augustā būs Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē, kur arī 1980. gadā sākās grupas radošā darbība, 28. augustā būsim Alūksnes Pilssalas estrādē, 4. septembrī Ikšķiles brīvdabas estrādē, 11. septembrī Rojas brīvdabas estrādē, 2. oktobrī Liepājas koncertzālē "Lielais Dzintars", 16. oktobrī Jelgavas Kultūras namā, 31. oktobrī Latgales vēstniecībā "Gors" un 13. novembrī Ventspils teātra namā "Jūras vārti".
Kā jums ir izdevies saglabāt "Eolikas" kodolu tik daudzus gadus, jo daudzi kolektīvi ir izjukuši?
Boriss Rezņiks uz šo jubilejas koncertturneju ir uzrakstījis mums jaunu dziesmu "Atkal esam mēs kopā".
Es rūpējos par "Eoliku", lai ir koncerti, lai ir satikšanās, lai mēs piedalāmies dažādos pasākumus un esam apritē. Tas ir pats galvenais! Vienmēr ir jābūt kādam cilvēkam no kolektīva, kas satur visu kopā. Ja kāds to neuzņemās, tad arī kolektīva nav. Kādam ir jābūt, kas iet pa priekšu lokomotīvei.
Varbūt arī tāpēc "Eolika" ir kopā, jo esam trīs mežāži un viena jaunava. Savukārt Boriss Rezņiks ir vērsis. Pēc horoskopa savā starpā ļoti labi saderam. Lai arī esam tik dažādi, mēs viens otru cienam.
Vienīgi žēl, ka līdz ar Covid -19 pandēmijas ierobežojumiem, mums neizdevās izveidot dokumentālo filmu. Taču ļoti ceru, ka nākamgad uz manu jubileju izdosies pabeigt arī šo filmu.
Kas veido dokumentālo filmu un vai tā būs par Olgu Rajecku, vai arī grupu "Eolika"?
Marija (Olgas Rajeckas meita, režisore Marija Migliniece;- red.piez.) ar Raiti Lapānu jau pirms diviem gadiem, kad sākām domāt par "Eolikas" 40. jubileju, sāka filmēt video materiālu no koncertiem, kā arī videointervijas. Taču tad sākās pandēmija un viss apstājās.
Ceru, ka nākamgad uz manu jubileju, kad arī "Eolika" būs klāt, Marija varēs pabeigt darbu pie filmas. Filma būs pamatā par mani, bet būs arī ļoti daudz "Eolikas".
Man ļoti patīk, kā jaunieši to visu veido un pasniedz. Marija jau kā režisore uz to visu raugās no cita skatupunkta. Jaunieši ir gudrāki ar plašāku informāciju, tādēļ viņi šo filmu izveidos daudz interesantāku. Viss ir jauniešu rokās. Es to veicinu un uzticos.