/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
1989. gada 23. augustā aprit 32 gadi kopš, demonstrējot vienotību un alkas pēc brīvības, divi miljoni cilvēku sadevās rokās un uz 15 minūtēm izveidoja 600 kilometru garu dzīvo ķēdi, kas savienoja visas trīs Baltijas valstu galvaspilsētas – Viļņu, Rīgu un Tallinu. Atsaucoties uz vēsturisko notikumu, vairāki obligātas Covid-19 vakcinācijas pretinieki rīkos šim jautājumam veltītu protesta akciju ar tādu pašu nosaukumu. Šis notikums izraisījis viedokļu vētru sociālajos tīklos.
1989. gada 23. augustā, piecdesmitajā pakta parakstīšanas gadadienā, visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāji pieprasīja atzīt Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas faktu un nekavējoties atjaunot Baltijas valstu neatkarību.
1989. gada 23. augusta akcija kopumā pulcēja 700 tūkstošus cilvēku Igaunijā, 500 tūkstošus cilvēku Latvijā un 1 miljonu cilvēku Lietuvā. Savukārt PSRS oficiālā informācija, ko sniedza ziņu aģentūra “TASS”, ir tāda, ka akcija pulcēja 300 tūkstošus cilvēku Igaunijā un 500 tūkstošus cilvēku Lietuvā. Savukārt par Latviju informācija netika publicēta. Konkrētus skaitļus ir grūti aplēst atšķirīgu informācijas avotu dēļ.
Foto: Akcija Liesmojošais Baltijas ceļš 1991.gadā Saldū un pie Iecavas
"Baltijas ceļa" solidaritātes demonstrācijas akcijas tai laikā norisinājās arī Berlīnē, Ļeņingradā, Maskavā, Melburnā, Stokholmā, Tbilisi, Toronto un daudzviet citur pasaulē.
Lielākais akcijas sasniegums bija PSRS piekāpšanās Baltijas valstu iedzīvotāju protesta akcijas priekšā un savu pagātnes noziegumu atzīšana. PSRS beidzot atzina Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas faktu un pasludināja to par spēkā neesošu. Tas bija pirmais solis uz visu trīs Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu.
"Baltijas ceļš" piesaistīja visas pasaules uzmanību trīs mazu valstu cīņai par savu neatkarību. Tā deva iedvesmu un jaunus spēkus pasaules demokrātiskajām kustībām un bija pozitīvs piemērs citām pasaules valstīm, kas cīnās par savu neatkarību, kā arī tā rosināja Vācijas atkalapvienošanās procesu.