Talibu varā nonākušas triljonu dolāru vērtas bagātības, kas pasaulei ir vitāli nepieciešamas (22)

CNN vēsta, ka Afganistāna ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē. 2010. gadā ASV militārās amatpersonas un ģeologi atklāja, ka valstī, kas ir Centrāl- un Dienvidāzijas krustpunktā, ir neapgūtas minerālvielu atradnes, kuru vērtība varētu sasniegt pat vienu triljonu dolāru, un šo minerālu apguve varētu “apgriezt kājām gaisā Afganistānas ekonomisko stāvokli”.

Afganistāna ir bagāta ar metāla, vara un zelta ieguves vietām. Tāpat šeit sastopami reti minerāli un turklāt varētu būt viena no pasaulē lielākajām litija ieguves vietām. Litijs ir ļoti svarīgs komponents atkārtojami uzlādējamo enerģijas avotu ražošanā, kā arī klimata krīzes apkarošanas tehnoloģiju izstrādē.

“Afganistāna noteikti ir viens no bagātākajiem dārgmetālu un minerālu ieguves reģioniem pasaulē. Turklāt tās ir bagātības, kas ir ļoti svarīgas 21. gadsimta ekonomikai,” sacīja zinātnieks un drošības eksperts, “Ecological Futures Group” dibinātājs Rods Šūnovers.

Drošības izaicinājumi, infrastruktūras trūkums un spēcīgs sausums pagātnē ir liedzis iegūt vērtīgos minerālus. Ļoti maz ticams, ka tas varētu mainīties “Taliban” kontroles laikā. Joprojām pastāv liela interese par metālu un minerālu ieguvi Afganistānā no Ķīnas, Pakistānas un Indijas, kas varētu mēģināt attīstīt savas intereses, neraugoties uz haosu.

Milzīgs potenciāls

Vēl pirms ASV prezidents Džo Baidens paziņoja par ASV karavīru izvešanu no Afganistānas, valsts ekonomiskās perspektīvas bija drūmas.

2020. gadā aptuveni 90% Afganistānas iedzīvotāju dzīvoja zem valdības noteiktā nabadzības sliekšņa, tas ir – ienākumiem, kas mazāki par 2 dolāriem dienā. Pasaules Bankas jaunākajā ziņojumā par Afganistānu teikts, ka valsts ekonomika joprojām ir “ārkārtīgi trausla un atkarīga no ārvalstu palīdzības”.

“Privātā sektora attīstību un diversifikāciju apdraud nedrošība un politiskā nestabilitāte, vājas varasiestādes, neesoša infrastruktūra, ļoti plaša korupcija un sarežģīta biznesa vide,” skaidrots Pasaules Bankas ziņojumā.

Daudzas valstis, kuru valdības ir vājas, īsteno tā saucamo resursu kursu, kurā dabas resursi netiek izmantoti, lai nodrošinātu vietējai sabiedrībai un ekonomikai labumu. Tas, ka Afganistāna ir bagāta ar dabas resursiem, nav jaunums – tas tapa zināms vēl Padomju Savienības iebrukuma laikā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados.

Metāli litijs un kobalts, kā arī tik reti elementi kā neodīms, ir ļoti svarīgi valstīm un ekonomikām, kas vēlas attīstīt videi draudzīgāku ekonomiku, piemēram, pāriet uz elektroautomobiļiem, samazinot oglekļa izmešus.

Starptautiskā Enerģijas aģentūra maijā paziņoja, ka globālie litija, vara, niķeļa, kobalta un citu reto elementu krājumi ir ļoti ierobežoti un ar pašreizējo ieguves apjomu nav iespējams cīnīties pret klimata pārmaiņām. Trīs valstis – Ķīna, Kongo Demokrātiskā Republika un Austrālija pašlaik iegūst 75% no visas pasaules litija, kobalta un citu reto elementu krājumiem.

Aģentūra norāda, ka vidēji viens elektromobilis prasa aptuveni sešas reizes vairāk minerālu nekā parasts automobilis. Litijs, niķelis un kobalts akumulatoros ir ļoti svarīgi elementi.

Tāpat šie elementi ir nepieciešami arī elektroapgādes sistēmā, piemēram, lai vēja turbīnas spētu darboties un ražot enerģiju.

ASV valdība aplēsusi, ka litija apjoms Afganistānā, iespējams, varētu būt pat lielāks nekā Bolīvijā, kur ir lielākās zināmās litija rezerves pasaulē.

“Ja Afganistānā iestātos miers, ,attīstot minerālresursu ieguvi, tā viegli 10 gadu laikā varētu kļūt par vienu no bagātākajām valstīm reģionā,” 2010. gadā sacīja ASV zinātnieks Saīds Mirzads.

Arvien vairāk šķēršļu

Miers tā arī nepienāca, un lielākā daļa Afganistānas minerālo bagātību tā arī turpina glabāties zemes dzīlēs. Pašlaik valstī gan notiek zelta, vara un dzelzs ieguve, taču litija un citu reto minerālu ieguve prasa gan investīcijas, gan laiku. Pēc Starptautiskās Enerģijas aģentūras teiktā, vidēji pēc minerālu rūdas atklāšanas ir nepieciešami 16 gadi, lai tajā vietā izveidotu ieguves punktu un sāktu gūt no tā labumu.

Pašlaik minerālu ieguve Afganistānas ekonomikai dod vienu miljardu dolāru lielu pienesumu. Turklāt no šīs naudas vismaz trešā daļa varētu tikt zaudēta koruptīvās shēmās, kā arī karā ar “Taliban”.

Tomēr pastāv iespēja, ka “Taliban” varētu izmantot jauniegūto varu, lai attīstītu minerālu ieguves sektoru. Šūnovers gan piebilda, ka “tas diez vai varētu notikt, jo “Taliban” ir gatavi nekavējoties pievērst uzmanību drošības un humānās situācijas jautājumiem”.

“”Taliban” ir pārņēmuši varu. Tomēr pāreja no nemiernieku grupas uz nacionālu valdību būs visai sarežģīts process. Lai izveidotu funkcionālu pārvaldību minerālvielu sektorā, būs nepieciešami vairāki gadi,” sacīja Āzijas drošības analītiķis Džozefs Parkss.

Tiek norādīts, ka vēl Rietumvalstu atbalstītās valdības laikā ārvalstu investīcijas bija niecīgas, tomēr pēc “Taliban” nākšanas pie varas tas būs vēl sarežģītāk. Lai piesaistītu privāto kapitālu, it īpaši no globāliem biznesa spēlētājiem un investoriem, ir nepieciešams uzstādīt zināmus sociālos un labas pārvaldības standartus.

“Kurš tagad gribēs ieguldīt naudu Afganistānā, ja šāda vēlme nebija jau iepriekš? Privātie investori nevēlēsies riskēt ar naudas zaudēšanu,” norāda bijušais Starptautiskā Valūtas fonda Centrālāzijas un Tuvo Austrumu direktors Mozins Kans.

Šeit arī negatīvu lomu var nospēlēt ASV noteiktie ierobežojumi. Grupējums “Taliban” oficiāli nav noteikta kā ārvalstu teroristiska organizācija. Tomēr šis grupējums ir atrodams ASV Valsts kases īpaši izraudzītu globālo teroristu un pilsoņu sarakstā.

Iespēja Ķīnai?

Valsts atbalstīti projekti, kas ir daļa no ģeopolitikas, var mainīt šo situāciju. Ķīna, kas ir galvenā reto elementu ieguves līdere pasaulē, pirmdien paziņoja, ka “ir kontakts un komunikācija ar Afganistānas “Taliban” režīmu”.

“Ķīna gatavojas lielām investīcijām zaļās enerģijas attīstīšanā. Litijs un retie elementi ir pašlaik ir neaizstājami, tādēļ to ieguve būtu nozīmīgs ilgtermiņa plāns,” sacīja Šūnovers, piebilstot, ka metālu ieguve ārvalstīs nereti Ķīnai ir “ļoti nedraudzīgi īstenota apkārtējai videi”. “Ja minerālu ieguve notiek nepareizi, tas var būt ļoti postoši ekoloģijai.”

Ņemot vērā nestabilitāti, ko rada “Taliban”, Ķīnai būtu jābūt piesardzīgai, plānojot kopīgu biznesu ar šo grupējumu. Ķīna jau iepriekš ir “apdedzinājusies”, investējot vara ieguves projektā, kas vēlāk ir beidzies ar neveiksmi. Eksperti prognozē, ka Ķīna prioritarizēs savas ģeogrāfiskās intereses, pirms pilntiesīgi sadarbosies ar “Taliban”.