Aplūkojot jautājumus, ar kādiem iedzīvotāji vēršas pie tālruņa konsultantiem, jāsecina, ka joprojām ļoti izplatīta problēma ir vardarbība ģimenē. Tomēr ir arī jaunas tendences. Pandēmijas laikā, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem, ir lielāks sūdzību skaits par garīgās veselības problēmām. Cilvēki arvien mērķtiecīgāk meklē palīdzību, jo vēlas pārrunāt ikdienas gaitu radītos pārdzīvojumus un bažas par nākotni.
Saņemto zvanu analīze liecina, ka apmēram puse zvanītāju ir akūtas krīzes situācijā, kuras ietvaros izjūt spēcīgas emocijas un nepieciešamību pēc atbalsta, savukārt vidēji katrs ceturtais zvanītājs atrodas hroniskas krīzes situācijā, kas varētu liecināt par ilgstoši neatrisinātām problēmām un iespējamu psiholoģiskās palīdzības nepieciešamību. Liela daļa zvanītāju kā vienu no problēmām atzīst vientulības sajūtu. Novērojām, ka arvien biežāk zvanītāji piemin domas par pašnāvību. Pēdējā mēneša laikā par pašnāvnieciskām domām runājuši aptuveni sestā daļa zvanītāju. Tas nozīmē, ka šis tālrunis ir īpaši svarīgs un noderīgs sabiedrībai.
Uz tālruni aicināts zvanīt ikviens iedzīvotājs, kurš nonācis grūtā situācijā vai sastapies ar emocionāliem pārdzīvojumiem. Dažkārt cilvēki mēdz domāt, ka viņu problēmas nav tik nozīmīgas un viņi ar savu zvanu tikai traucē, taču tā nav. Jebkura problēma vai pārdzīvojums, kurš nedod mieru un negatīvi ietekmē cilvēka emocionālo stāvokli, ir pietiekams iemesls, lai vērstos pēc palīdzības.
Krīzes tālrunis nav domāts tikai dziļām krīzēm. Tās var būt arī ikdienas problēmas, piemēram, problēmas darbā vai ģimenē, par kurām gribas ar kādu izrunāties.
Tālrunis 116123 ir paredzēts psihoemocionālā atbalsta sniegšanai pieaugušajiem. Ja krīzes situācijā nonācis bērns vai pusaudzis, ir jāzvana uz bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111, savukārt noziegumos cietušajiem ir pieejams īpaši šim nolūkam paredzētais tālrunis 116006.