Valsts, visticamāk, "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīs līdz 90 miljoniem eiro (3)

"Tas ir konceptuāls valdības lēmums, - līdzekļus "airBaltic" varēs saņemt pēc tam, kad Eiropas Komisija būs veikusi valsts atbalsta izvērtējuma procedūru un sniegusi pozitīvu atbildi,"

norādīja Linkaits.

Politiķa skatījumā, "airBaltic" ir gatavs izaugsmei, uzņēmumam ir jaudīga konkurences priekšrocība - jauna un moderna flote. "Latvijas valstij ir svarīgi veidot Rīgas lidostu kā Ziemeļeiropas aviācijas mezglu, un mēs to nodrošinām, atbalstot arī nacionālo lidsabiedrību," izteicās ministrs.

"Sākoties Covid-19 pandēmijai, mēs reaģējām ātri, un šo atbalstu aviācijas nozarei kā pareizu novērtēja arī Eiropas Komisija (EK). Pandēmijai ieilgstot, uzņēmumam ir jāpiemērojas un jāizstrādā biznesa scenārijs, kas ļaus jaunajos apstākļos saglabāt un attīstīt uzņēmuma darbību un pēc akciju kotācijas biržā valstij atdot šos pēc būtības aizdotos līdzekļus," skaidroja satiksmes ministrs.

Satiksmes ministrijā aģentūrai LETA pauda redzējumu, ka "airBaltic" ir stratēģisks Latvijas ekonomikas veicinātājs, kas nodrošina vairāk nekā 2,5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Covid-19 pandēmijas dēļ "airBaltic" pārvadāto pasažieru skaits 2020.gadā samazinājās par 73% un būtiski tika ietekmēta lidsabiedrības darbība. Lai atbalstītu vietējo ekonomiku, valdība sniedza un turpina sniegt palīdzību visām krīzes smagi skartajām nozarēm.

Sākoties pandēmijai 2020. gadā, lidsabiedrība īstenoja vērienīgu izmaksu samazināšanas programmu un saglabāja vairāk nekā 1000 darbinieku, kuru pienākums bija uzturēt uzņēmuma darbību. 2020. gadā saņemtais finansējums izmantots atbildīgi, lai saglabātu lidsabiedrības darbību un segtu izdevumus, no kuriem Covid-19 pandēmijas dēļ nebija iespējams izvairīties.

Valsts atbalsts Covid-19 krīzes smagi skartajai aviācijas nozarei ir būtisks priekšnosacījums ne tikai nozarei krīzes pārvarēšanai un sekmīgai darbības turpināšanai, bet arī valsts tautsaimniecības attīstībai kopumā. Valsts sniegtais atbalsts nodrošina aviācijas nozares kapitālsabiedrību darbību, savukārt ieguldījumu atdevi varēs vērtēt ilgtermiņā pēc Covid-19 krīzes pārvarēšanas, kad situācija nozarē globālā līmenī būs stabilizējusies, skaidroja SM.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka kompānijas publiskotajā pagājušā gada finanšu pārskatā teikts, ka "airBaltic" Covid-19 pandēmijas ietekmes dēļ šogad no valsts potenciāli varētu lūgt papildu finansējumu 50 līdz 100 miljonu eiro apmērā.

Iepriekš biržas "Nasdaq Baltic" rīkotajā pasākumā par "airBaltic" 2020.gada finanšu rezultātiem kompānijas izpilddirektors Martins Gauss skaidroja, ka tas, vai uzņēmumam būs nepieciešams papildu finansējums, kļūs skaidrs vasarā līdz ar Covid-19 izplatības situāciju gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs.

Eiropas Komisija pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas 2020.gada jūlija sākumā atbalstīja Latvijas valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Pērn 4.augustā finansējums tika ieguldīts, un "airBaltic" pamatkapitāls sasniedza 506 472 824 eiro.

"airBaltic" koncerns pērn strādāja ar 142,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 72% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi pieauga 29 reizes un sasniedza 264,6 miljonus eiro.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%