"Man jāstudē, nevis jāizdzīvo!" Studenti protesta akcijā aicina politiķus palielināt stipendiju bāzi (1)

Viņš atzīmēja, ka otrdien pie Ministru kabineta tiek pausta prasība ne tikai studentu stipendijas saglabāt 200 eiro mēnesī, bet arī neapmierinājums par nepietiekamo finansējumu augstākajā izglītībā. LSA atzinīgi vērtē politiķu vienošanos par stipendijas palielināšanu no 99,6 eiro līdz 140 eiro un valdības atbalstu daudzbērnu ģimeņu studējošajiem, tomēr "ir jātiecas uz priekšu".

"Ziemeļvalstīs stipendiju apmērs sasniedz 3000 eiro, līdz ar to mums uz priekšu vēl ir lieli soļi ejami. Mēs no valdības sagaidītu skaidru redzējumu, kā mēs varam maksimāli īsākā laikā pietuvoties šim [Ziemeļvalstu] paraugam,"

sacīja Zeiļuks.

Pēc viņa sacītā, studenti reālu rīcību no politiķiem sagaida pēc iespējas īsākā laikā. Zeiļuks skaidroja, ka stipendijas ar Covid-19 piemaksu 60 eiro apmērā nav pietiekama, ņemot vērā studējošo izmaksas esošajos ekonomikas apstākļos.

Tāpat Zeiļuks atzīmēja, ka šodienas pikets ir norādījums tam, ka studentiem šis jautājums rūp un ir svarīgs, līdz ar to nākotnē varētu sekot līdzīgas akcijas. Tajā pašā laikā LSA cer uz konstruktīvu sarunu, kurā ar studentiem kopā tiek radītas iespējas un arī risinājumus.

Savukārt, runājot par "klupšanas akmeņiem", kas ir radījuši finansējuma iztrūkumu augstākai izglītībai, LSA Sociālā virziena vadītāja Elīza Dāldere atklāja, ka nākotnē augstākajai izglītībai finansējums no valsts budžeta ir jāparedz tik liels, lai tas būtu pietiekams un atbilstošs studentu vajadzībām. Tāpat ilgtermiņā vajadzētu strādāt pie sociālā atbalsta fonda, kas ir pieejams arī mazturīgajām ģimenēm, vecākiem-studentiem, kuriem studiju laikā apgādībā parādījās bērns. Tas būtu nepieciešams, lai šie studenti nepārtrauktu mācības un varētu palikt studijās.

Viņa atzina, ka esošie politiķu lēmumi un vienošanās ir pārmaiņu sākums, kas jāturpina, lai 2022. gadā neatgrieztos pie kārtējās iztrūkuma situācijas. Ņemot vērā arī to, ka nav zināms, vai Covid-19 izraisīs vēl kādas sekas, kas pasliktinās ekonomisko situāciju, Dāldere norādīja, ka pie stipendiju apmēra 140 eiro nedrīkst apstāties un pēc iespējas īsākā laika periodā jārada palielinājums.

LSA protesta akcijās piedalījās arī Saeimas deputāte Evija Papule (ZZS), kura aģentūrai LETA atzina, ka jauni cilvēki saņemas un parāda savu pozīciju miermīlīgā, saskaņotā, legālā veidā. Viņu iepriecināja arī tas, ka šodienas studentu gars ir tāds pats kā pirms 30 gadiem, kad protestēja pret esošo ideoloģiju, par pārmaiņām un neatkarību.

Viņa atzīmēja, ka studenti prasa politiķiem viņus atbalstīs un turēt solījumu par 200 eiro stipendiju saglabāšanu. Kā vērtēja Saeimas deputāte, 200 eiro stipendija varētu būt sagaidāma šajā mācību gadā.

"Tā ir nepieciešama un tā nav pārāk liela summa. Ja studenti turpinās prasīt, politiķi to sadzirdēs. Summa nav nežēlīga, lai Latvijas budžets to nevarētu atļauties," sacīja Papule.

Kopumā uz protesta akciju ieradās apmēram 40 jauniešu, kuri turēja dažādus plakātus ar tādiem tekstiem kā "Man jāstudē, nevis jāizdzīvo!", "#TiciSev vairs nav gana!", "Ziedojiet augstākās izglītības reanimācijai!" un "Vai tiešām augstākā izglītība ir privilēģija?".

Tāpat LSA protesta akcijā ieradās ar savas apvienības karogu, kuram aptina melno sēra lentu, lai simbolizētu noskaņu par būtisko finansējuma iztrūkumu jauniešiem augstākās izglītības nodrošināšanā.

LSA protesta akciju uzraudzīja pieci līdz septiņi policisti, taču tiem nebija nepieciešams iesaistīties protesta akcijas kārtības nodrošināšanā, jo tā tika pavadīta mierīgā veidā.

Kā ziņots, lai pievērstu sabiedrības un politikas veidotāju uzmanību ieilgušajām problēmām, ko izraisa nepietiekamais finansējums augstākajai izglītībai kopumā, LSA otrdien rīkoja akciju par finansējuma palielināšanu.

Kā norādīja LSA, gadiem ilgi nozares organizācijas norāda uz nepietiekamo finansējumu augstākajai izglītībai kopumā. Augstākās izglītības finansējums 2008.gadā no valsts budžeta bija sasniedzis augstāko punktu - 243,7 miljoni eiro, tomēr kopš brīža, kad ekonomiskās krīzes ietekmē finansējums tika krasi samazināts, tā apmērs nav sasniedzis pat pusi no iepriekš ieguldīto līdzekļu apmēra.

LSA uzsver, ka vairāk nekā 13 gadus augstākā izglītība nav bijusi prioritāte valsts budžeta finansējuma sadalē, kas ir atstājusi paliekošas sekas. Nepietiekamo līdzekļu daudzums augstāko izglītību "iedzen nabadzības aplī", kas noved pie izglītības kvalitātes samazinājuma, Eiropā augstākā studējošo nodarbinātības līmeņa, darba tirgum neatbilstošu studiju programmu īstenošanas un viena no zemākajiem augstāko izglītību ieguvušo studējošo īpatsvara Ziemeļeiropā.

Tāpat ziņots, ka pirmdien koalīcijas sadarbības sanāksmē politiķi vienojušies studentu stipendijas bāzi palielināt no 99,6 eiro uz 140 eiro. Vienlaikus koalīcija vienojās līdz šā gada beigām turpināt Covid-19 pandēmijas piemaksas 60 eiro apjomā.