"Negribēju būt iemesls, kāpēc būtu jāšauj polārlāči." Klimata pārmaiņu ietekme Antarktīdā varētu būt katastrofāla (5)

Fitoplanktons zied okeāna apakšā un no tā krili barojas, bet krilu ēd pingvīni, roņi un jūras lauvas. Dzīvībai Antarktīdas reģionā ir ķēdes efekts. Ja kūst jūras ledus, tiek zaudēts fitoplanktons. Ja tiek zaudēts fitoplanktons, zūd arī krils. 

Baltā ainava vairs nav tik balta

Fotogrāfe Kamilla Sīmane norāda uz viņas fotografētajām sniega aļģēm, kas nereti kļūst rozā vai dažkārt zaļas. "Tā ir normāla parādība. Tas nav nekas neparasts. Bet neparasti ir tas, ka es tās nekad nebiju redzējusi pirms marta. Un tagad tās var novērot jau janvārī un decembrī. Tas ir trīs mēnešus agrāk," vēsta fotogrāfe.

"Antarktīda kopš 2016. gada līdz šim ir kļuvusi par pavisam citu vietu. Ir vietas, kur es nekad neesmu redzējusi zemi, jo vienmēr ir bijusi sniega sega. Un tagad ir tikai dubļi un klintis. Baltā ainava vairs nav tik balta," sacīja Kamilla.

Kā norāda Kamilla, augstā temperatūra var būt sarežģīta arī pingvīniem. Fotogrāfe atcerējās, ka pagājušajā gadā, kad apmeklēja Antarktīdu, bija aptuveni 60 grādi pēc Fārenheita. Viņa nofotografēja Adeles pingvīna zīdaini, kurš rādīja mēli, lai atvēsinātos.

"Tūkstošiem pingvīnu bija nelaimē, jo tie bija pārkarsuši un nebija sniega. Viņi meklēja nelielu sniega vai ledus gabaliņu, uz kura atvēsināties," sacīja fotogrāfe. Dažas pingvīnu ģintis, piemēram, Džentū pielāgojas labāk nekā citas pingvīnu ģintis.

Kamilla Sīmane, kura gadiem ilgi fotografē polāros reģionus, uzskatīja, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojums ir ļoti satraucošs, bet ne pārsteidzošs. Tāpat kā jaunā klimata aktīviste Grēta Tunberga, fotogrāfe ir neapmierināta ar bezdarbību, ko viņa ir redzējusi visā pasaulē, lai samazinātu oglekļa emisijas.

"Esmu šajā jautājumā kopā ar Grētu. Mums vajadzētu rīkoties tā, it kā mūsu māja būtu aizdegusies. Ja jūs pievērsīsiet uzmanību šīs nedēļas ziņām – ugunsgrēkiem Grieķijā, Itālijā un tagad arī Alžīrijā un Oregonā, un Kalifornijā. Tas nav normāli, un tas tikai pasliktināsies. Šis ir tikai sākums," sacīja fotogrāfe. Kamilla cer, ka šīs ziņas pamodinās cilvēkus.

Kamilla Sīmane pat sāk apšaubīt savus ceļojumus uz Antarktīdu un to, vai viņa var darīt vairāk, lai kaut ko mainītu. Viņa nav bijusi tur kopš pandēmijas sākuma. Fotogrāfe jau desmit gadus nav apmeklējusi Norvēģijas Svalbāru.

"Es neesmu atgriezusies Svalbārā kopš 2011. gada, daļēji tāpēc, ka nebija ledus, un tas nozīmēja, ka polārlāči atradās uz zemes.

Es negribēju būt iemesls, kāpēc būtu jāšauj polārlāči," sacīja fotogrāfe.

Jau 2011. gadā Sīmane jutās neapmierināta un bezcerīga klimata pārmaiņu dēļ, taču viņas 11 gadus vecā meita viņai lika nepadoties: "Jums ir jāmēģina. Jums kaut kas jādara!"

Sīmane par cilvēku lomu klimata pārmaiņu jautājumā vēstīja: "Visu laiku cilvēki man jautā:

"Ko es varu darīt kā indivīds?" Un es saku, ka ir jāiestājas par vienu lietu, kas jums patīk šajā planētā, neatkarīgi no tā, vai tās ir rozes vai ozols jūsu pagalmā.

Lai vai tie būtu vaļi vai polārlāči. Pastāviet par to, un jūs atklāsiet, ka neesat viens. Jūs atklāsiet, ka ir arī citi cilvēki, kuriem šī lieta patīk un viņi nevēlas, lai tā izzustu."

Antarktīdā trīs dienu laikā "pazuda" iespaidīga lieluma ezers

Jūnija nogalē zinātnieki atklājuši vēl nepieredzētu gadījumu novērošanas vēsturē - Antarktīdā trīs dienu dienu laikā "pazudis" iespaidīga izmēra ezers. Miljoniem kubikmetru lielais ezers Antarktīdā pazudis dažu dienu laikā, atstājot "tukšu vietu", kas ir redzama no satelītu uzņemtajiem attēliem, atklājuši zinātnieki.

NASA satelīta dati atklāja, ka 2019. gada 9. jūnijā minētajā vietā atradās milzīgs, neskarts ezers, kas sastāvēja no izkusušā ledus, kura tilpums bija aptuveni 600 līdz 750 miljoni kubikmetri. Tomēr 11. jūnijā ezers jau bija pazudis.

Satellites have detected the sudden demise of a large ice-covered lake on Antarctica's Amery Ice Shelf that held more water than Sydney Harbour.https://t.co/JLDW1wh2dn pic.twitter.com/cHfY8DAwNj

— Australian Antarctic Program Partnership (@Ant_Partnership) June 24, 2021

Pētnieki norāda, ka ledāja plaisās nelielā daudzumā atkal uzkrāsies izkusušā ledus ūdens, kas šo vietu padarīs par savdabīgu vietu, lai pētītu un labāk saprastu hidroloģiju Antarktīdas šelfa ledāju virsmās. Šis temats ir īpaši svarīgs, jo pētījumā uzsvērts, ka virsmas kušanas ietekme ir "nepietiekami izprasta" uz Antarktīdas šelfa ledāju stabilitāti nākotnē.

Piemēram, ir maz zināšanu par to, cik lielā mērā šis ledus izkusušais ūdens veicina jūras ūdens līmeņa celšanos pasaulē. Tāpat nav zināms, vai atsevišķas drenāžas ir saistītas ar cilvēku radītajām klimata pārmaiņām.

Klimata pārmaiņu modeļi gan prognozē izkusušā ledus ūdens palielināšanos Antarktīdas šelfa ledājos, kas rastos, ja paaugstināsies gaisa temperatūra uz Zemes.