Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Piecas ievērojamākās dabas katastrofas pasaules vēsturē

Cunami postījumi Taizemē. 2004. gada 28. decembrī. Foto: Reuters/ScanPix

Dabas stihiju varenība ir neaptverama. Laika gaitā pasaulē notikušas dažādas nelaimes, iznīcinot mājokļus un dzīvības un paliekot atmiņās savu postošo un ilgstošo seku dēļ. Visbiežāk tās mēdz pārsteigt nesagatavotus, parādot to, cik spēcīga ir māte daba.

Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka katru gadu aptuveni 60 000 cilvēku iet bojā dažādās dabas katastrofās – cunami, plūdos, vulkānu izvirdumos, savvaļas ugunsgrēkos un arī ilgstošos sausuma periodos. Savukārt vairāk nekā 150 miljoni cilvēku dzīvju visā pasaulē tiek ietekmētas un pilnībā izmainītas tieši dažādu dabas stihiju dēļ.

Arī sabiedrība sniedz savu artavu, lai izprastu jaunas dabas parādības un spētu tām sagatavoties. Raidījuma “Vētrai pa pēdām” sestajā sezonā, ko katru sestdienu demonstrēs kanālā “National Geographic” jau no 14. augusta, plkst. 22.00, varēs doties līdzi drosminiekiem, lai tuvāk iepazītu spēcīgas un biedējošas vētras.

Gaidot raidījumu, “National Geographic” atskatās uz dabas katastrofām, kas šokējušas cilvēci un mainījušas pasauli uz visiem laikiem.

Mīnojas civilizācijas iznīcināšana

Vulkānu radītie postījumi var būt milzīgi: sākot no gaisa satiksmes paralizēšanas līdz pat ēku sagraušanai un dzīvību atņemšanai. Vienu no postošākajām nelaimēm teju pirms 3600 gadiem piedzīvoja arī mūsdienu ceļotāju iemīļotais galamērķis – Santorini sala (senāk – Tīras sala) pasakainās Egejas jūras dienvidos.

Proti, ap 1450. gadu pirms mūsu ēras notikušais vulkāna izvirdums pilnībā iznīcināja salas apbūvi, pārklājot apkārtni ar vairāku metru biezu vulkānisko pelnu segu un izmainot salas apaļo formu. Postošais izvirdums, kas pielīdzināms aptuveni 40 atombumbu sprādzienam, izraisīja arī milzīgu cunami vilni. Viena no vēsturiskajām teorijām vēsta, ka tas iznīcināja piekrastes pilsētas tuvumā esošajā Krētas salā dzīvojošo mīnojiešu civilizāciju un Krētas centru – Knosas pili.

Lavas sprādziena rezultātā gāja bojā vismaz 20 000 cilvēku. To uzskata par vienu no lielākajiem vulkānu izvirdumiem cilvēces vēsturē. Toties pēdējais Santorini vulkāna izvirdums notika 1950. gadā, kad ar to saistītās zemestrīces rezultātā 1956. gadā tika nopostīta liela daļa mājokļu, un daudzi cilvēki nolēma pamest salu.

Divas nelaimes vienlaikus

2004. gadā pie Sumatras salas, Indonēzijā, reģistrēja 9,1 baļļu stipru zemestrīci, kas izraisīja milzīgus viļņus un izpostīja piekrastes pat tūkstošiem kilometru garumā teju 15 Dienvidāzijas un Austrumāfrikas valstīs.

Cunami, kas pārvietojās līdz pat 805 kilometriem stundā, zemi sasniedza ļoti ātri, nieka 15 līdz 20 minūtēs, dodot iedzīvotājiem maz laika rast patvērumu pēc zemestrīces trieciena.

Kopumā bojā gāja 230 000 cilvēku, tostarp ceļotāji no ārvalstīm. Toties bez pajumtes palika gandrīz divi miljoni cilvēku. Dažās vietās, it īpaši, vissmagāk cietušajā Indonēzijā, cunami vilnis sasniedza vairāk nekā 30 metru augstumu.

Katastrofu izraisīja Indijas un Austrālijas tektonisko plātņu kustība un sadursme brīdī, kad okeāna plātne paslīdēja zem vieglākās, kontinentālās plātnes.

Upuru ziņā šī ir viena no postošākajām dabas nelaimēm cilvēces vēsturē, kā arī trešā spēcīgākā zemestrīce, kāda jebkad piedzīvota.

Govs izraisa traģisku ugunsgrēku

Pietiek ar nelielu dzirksteli un vēju, zibens spērienu vai neuzmanīgi iedegtu ugunskuru, lai sāktos nevaldāms ugunsgrēks, kas izplatās dažās sekundēs. Zināms, ka tieši Ziemeļameriku gadsimtiem ilgi, kā arī pēdējā laikā, postījuši mežu ugunsgrēki. Saskaņā ar Pasaules Dabas fonda datiem, 2018. gadā tikai ASV (Amerikas Savienotās Valstīs) nodega vairāk nekā trīsarpus miljoni hektāru platības.

Nāvējošākais Amerikas vēsturē bija Peštigo (Peshtigo) ugunsgrēks, kas norisinājās 1871. gada oktobrī. To pasliktināja spēcīgais vējš un izteiktais sausums nokrišņu trūkuma dēļ. Uguns plosījās Viskonsinas ziemeļaustrumos, iznīcinot aptuveni 500 000 hektāru un nogalinot vairāk nekā 1200 cilvēku. Zīmīgi, ka katastrofu nosauca par Peštigo blakus esošās pilsētas dēļ, kuru liesmas pilnībā iznīcināja.

1871. gadā cieta ne viena vien pilsēta. Proti, tajā pašā dienā sākās arī Lielais Čikāgas ugunsgrēks, kas nebija tik postošs, bet pievērsa lielāku mediju uzmanību. Ar koka ēkām apbūvētā pilsēta, ogļu noliktavu tuvums, sausums un augstā ugunsbīstamība padarīja pilsētu neaizsargātu pret briesmām.

Patiesais aizdegšanās cēlonis nav noskaidrots, bet leģenda vēsta, ka kādai ģimenei piederoša govs ar kāju apgāzusi petrolejas lampu, aizdedzinot kūti. Savukārt otra versija stāsta, ka pirmais ziņotājs par ugunsgrēku to pats arī netīšām izraisījis, mēģinot no kādas saimniecības šķūņa nozagt pienu. Šajā ugunsnelaimē bojā gāja vairāk nekā 120 cilvēku.

Lēš, ka Peštigo ugunsgrēks nodarīja zaudējumus teju 150 miljonu eiro vērtībā, bet Lielais Čikāgas ugunsgrēks - vairāk nekā 170 miljonu eiro vērtībā.

Salauztās vēju mērīšanas sistēmas – viesuļvētra “Kamilla”

1969. gadā ASV piemeklēja tik spēcīgs un negaidīts orkāns, kādu rietumu krasts vēl nebija piedzīvojis. Tas iznīcināja visus reģistrēšanas instrumentus, sasniedzot sauszemi ar ātrumu 84 m/s. Pēcāk atkārtoti iegūtie izpētes dati fiksēja maksimālo vēja ātrumu: 305 km/h.

Viesuļvētra spēja iznīcināt visu, kas stājās tai ceļā. Pēc nelaimes visu līča piekrastes reģionu skāra arī dzeramā ūdens trūkums. Pēc šī atgadījuma vēja mērīšanas aparatūras uzlaboja, lai tās spētu veiktu precīzus lasījumus.

“Kamillā” dzīvību zaudēja teju 260 cilvēku, toties postījumi bija mērāmi vairāk nekā 120 miljardu eiro apmērā. Šī bija pirmā viesuļvētra, kuru prognozēja, un tās virzībai un sekām sekoja meteorologi. Pēc šī orkāna ieviesa Safira—Simpsona skalu, kuras piecas kategorijas ļauj novērtēt un iedalīt viesuļvētru nodarītos postījumus.

Pārvietoties pilsētu – tikai ar laivām

Kaut arī Senās Ēģiptes civilizācijas plūdus uzskatīja par svētību, tie spēja nodarīt ļoti spēcīgus postījumus. Pēc divu gadu ilga sausuma perioda Ķīnā 1931. gadā sākās spēcīgas sniega vētras, lietavas un augsta ciklonu aktivitāte. Tā izraisīja Jandzi un Huanhes upju pārplūšanu. Lēš, ka upuru skaits šajā katastrofā ir no 2,5 līdz 3,7 miljoniem, tostarp arī cilvēki, kas pēc tam mira bada un dažādu slimību dēļ.

Plūdi iznīcināja labību, bet piesārņotais ūdens atnesa dažādas infekcijas slimības. Visvairāk cieta Uhaņa, rosīgā metropole Jandzi vidienē, kad sabruka aizsprosti, kas apņēma pilsētu. Aizturētais ūdens šausminošā ātrumā ieplūda pilsētā, noslaukot visu savā ceļā. Pēc šī notikuma Ķīnas valdība izveidoja efektīvu katastrofu pārvaldības sistēmu.

Arī Latvijā tajā pašā gadā bija plūdi, Daugavai izejot no krastiem un negaidīti appludinot pilsētas Latgales pusē, it īpaši, Jēkabpili. Arī Gauja radīja postījumus Vidzemē, appludinot Strenču pilsētu, kur bija iespējams pārvietoties tikai ar laivām.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu