FOTO ⟩ Šlesera partijas valdes priekšsēdētāja un Valsts prezidenta amata kandidāte būs Jūlija Stepaņenko (20)

Stepaņenko arī būs LPV valdes priekšsēdētāja.

Šlesers arī informēja, ka būs partijas Ministru prezidenta amata kandidāts, savukārt finanšu ministra amata kandidāts būs bijušais premjers Vilis Krištopans.

Politiķis arī informēja, ka bijušais, ilggadējais Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars būs LPV ģenerālsekretārs. Savukārt par sporta un jauniešu jomu kā galvenais atbildīgais partijā tika pieteikts svarcelšanas treneris un bijušais Saeimas deputāts Viktors Ščerbatihs. Tāpat kā viens no partijas dalībniekiem ar runu uzstājās arī Sandris Točs, kurš iepriekš bija pārstāvēts partijā "Likums un kārtība".

Kā kultūras ministra amata kandidāti politiķis pieteica bijušo Valsts kontroles komunikācijas daļas vadītāju Līgu Krapāni.

Bijusī Saeimas deputāte Linda Liepiņa būs Saeimas priekšsēdētāja amata kandidāte, pavēstīja LPV dibināšanas iniciators.

Topošā partija iestāsies par to, ka Valsts prezidentu ievēl tauta, norādīja politiķis. Šlesers asi kritizēja pašreizējo Valsts prezidentu Egilu Levitu, kurš atbalstot tik sliktu valdību kādu vada Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš pauda, ka Levits neizprot tautas problēmas un ar savu zemo reitingu esot spiests atbalstīt Kariņa valdību, lai cerētu tikt pārvēlēts Valsts prezidenta amatā.

LPV dibināšanas pasākumā bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča paziņoja, ka būs partijas tieslietu ministra amata kandidāte.

Kā satiksmes ministra amata kandidātu Šlesers pieteica bijušo Ceļu policijas priekšnieku un bijušo pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" valdes locekli Edmundu Zivtiņu.

Paredzēts, ka 2022.gada rudenī paredzētajās Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā ar pirmo numuru startēs Stepaņenko, savukārt Šlesers kandidēs ar pēdējo numuru.

Vēlēšanu saraksta līdere Kurzemē būs Jurča, Zemgalē Zivtiņš, Latgalē Krištopans un Vidzemē Liepiņa. Paredzēts, ka šie cilvēki ieņems arī partijas līdzpriekšsēdētāja amatu.

Šlesers arī pavēstīja, ka piedāvās pāriet uz jaukto vēlēšanu sistēmu, kur pusi deputātus joprojām ievēlēs no partijām un pusi mažoritārajā sistēmā, kur cilvēki varēs kandidēt bez piederības partijai.