Pandēmijai turpinoties, iespēja, ka mēs kādreiz varētu atkal dzīvot bez SARS-CoV-2 vīrusa mūsu vidū, aizvien vairāk izskatās kā apšaubāma.
Vai cilvēcei kādreiz izdosies pilnībā izskaust Covid-19? (7)
Vakcinācijas process nevirzās uz priekšu tik raiti kā gribētos, aizvien parādās jauni, bīstami vīrusa varianti, un pasaules nākotne sāk līdzināties distopijai. Tas viss ideju par dzīvi bez Covid-19 padara pat nedaudz naivu un muļķīgu.
Tomēr jaunā analīzē, kas publicēta zinātniskajā žurnālā “BMJ Global Health”, Jaunzēlandes zinātnieki vēsta, ka cerībai atmest ar roku ir vēl par ātru. Iepriekšējo pētījumu metadatu analīze un salīdzinājums ar baku un poliomielīta epidēmijām liecina, ka Covid-19 izskaušana joprojām ir iespējama, tiesa, tas nebūtu viegli.
“Vai Covid-19 ir potenciāli izskaužams? Vai arī tas ir nostabilizējis sev vietu visā pasaulē? Lai arī mūsu analīze ir balstīta uz iepriekšējiem pētījumiem, kuros ir dažādas subjektīvas komponentes, izskatās, ka izskaust Covid-19 būtu iespējams,“ raksta pētnieki.
Pasaules mērogā izskatās, ka Covid-19 ir šeit uz palikšanu, tomēr, skatoties mazākā mērogā, dažās vietās vīrusu ir izdevies izskaust pat bez vakcīnas. Piemēram, Ķīnai, Islandei un Jaunzēlandei bija izdevies uz laiku tikt vaļā no vīrusa bez vakcīnas, izmantojot tikai stingru robežkontroli, maskas, distancēšanos, testus un citus mērus.
Kā arī mums iepriekš ir izdevies izskaust vismaz vienu slimību – bakas. Cilvēce ar bakām sadzīvoja 3000 gadus, tomēr beigu beigās vispasaules vakcinācijas kampaņa 70. gados palīdzēja šo slimību pilnībā izskaust.
Arī poliomielīts, kuru izdevās gandrīz izskaust pilnībā, ir viens no veiksmes stāstiem. No 1988. līdz 2018. gadam poliomielīta gadījumi ir samazinājušies par 99%. Vai kaut ko līdzīgu mēs varētu paveikt ar Covid-19? Pētījumā zinātnieki aplēsuši, ka jā.
“Šajā analīzē Covid-19 izskaušana izskatās nedaudz iespējamāka kā poliomielīta izskaušana, bet ne tik cerīga kā baku izskaušana,” secina pētnieki.
Tas nozīmē to, ka Covid-19 izskaušana būtu daudz grūtāka nekā baku izskaušana, tomēr ne neiespējama.
Pētnieki skaidro, ka galvenais faktors ir vakcinācijas ātrums un jaunu vīrusa variantu veidošanās. Svarīgi ir arī attīstīt veselības aprūpes sistēmas, kā arī novērst vīrusa tālāku mutēšanos dzīvnieku vidū.