Mūžībā devusies stikla dizaina māksliniece Sandra Vija Bērziņa-Skrauce

Viņš pavēstīja, ka stikla apstrādes māksliniece un vitrāžiste Bērziņa-Skrauce 1967.gadā absolvēja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Stikla mākslinieciskās apstrādes nodaļu (RLMV). RLMV māksliniece mācījās pie tādiem pasniedzējiem kā māksliniecēm Valijas Graudiņas, Rūtas Purmales, arhitekta Pētera Martinsona, Georga Barkāna un dizainera Jāņa Borga. Pēc mācībām RLMV Bērziņa-Skrauce uzsāka darbību LMS Mākslas fonda kombināta "Māksla" Stikla apstrādes iecirknī, Gaujas ielā 5, Rīgā. Kombinātā māksliniece papildināja zināšanas un prasmes stikla apstrādē un vitrāžu veidošanā.

Bērziņa-Skrauce, saņemot LMS Mākslas fonda kombināta stipendiju, no 1968.gada studēja Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas Stikla apstrādes nozarē. Studiju laikā māksliniece apguva stikla apstrādes tehnoloģiju un kompozīciju pedagogu Arnolda Vilberga un Teņa Graša vadībā. Māksliniecei radās interese arī par interjera noformējumu, īpaši modernisma interjeros iekļaujot logailu aizpildījuma vitrāžu - tapa darbi pansionātam "Cīrulīši" un Mazirbes skolai 1972.gadā. Bērziņas-Skrauces studiju darbus raksturo skaidra modernisma ritmika un prasmīga tēlu stilizācija.

Māksliniece absolvēja Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA) 1973.gadā ar diplomdarbu - lielizmēra vitrāžu "Magnētiskie impulsi", kura vadītājs bija Tenis Grasis. Diplomdarbs tika projektēts un realizēts 10 kvadrātmetru apjomā LPSR Zinātņu akadēmijas Fizikāli enerģētiskā institūta vestibilā.

Pēc studijām LMA Bērziņa-Skrauce turpināja strādāt kombināta "Māksla" administrācijā par stikla un metāla nozaru māksliniecisko vadītāju. No 1976.gada darbojās Dekoratīvās mākslas kombināta vitrāžu iecirknī un veidoja savus autordarbus kopā ar dzīvesbiedru, mākslinieku-meistaru Bruno Juri Bērziņu. 20.gadsimta 70. un 90.gados sadarbībā ar kombinātu "Māksla" māksliniece radīja vitrāžu ciklu "Aviācijas vēsture" Starptautiskās lidostas "Rīga" interjeram, ap 100 kvadrātmetru platībā un vitrāžas Rīgā atpazīstamajam restorānam "Tallina", radošajā stilistikā ieviešot postmodernās formas uzbūves un krāsu izvēles risinājumus.

Autore radījusi nozīmīgus lielizmēra darbus interjeros - bijušajā Kārļa Marksa un Frīdriha Engelsa muzejā, Bērnu mūzikas skolai Jūrmalā, Vidzemes priekšpilsētas Dzimtsarakstu nodaļas interjeram, Rīgas Natālijas Draudziņas 7.vidusskolas vestibilam, Lielvārdes Evaņģēliski luteriskajai baznīcai, kā arī vairākiem administratīvo telpu un kafejnīcu interjeriem Kuldīgā, Ķekavā, Ogrē, Priekuļos, Rīgā un citviet.

Bērziņas-Skrauces plašais un daudzveidīgais radošais devums joprojām ir publiski pieejams daudzviet Latvijā. Māksliniece darbu vēstījumā ieguldījusi bagātīgu un pārlaicīgu māksliniecisko sniegumu, kā arī veidojusi laikmetīgu publiskās telpas interjera estētiku vitrāžas jomā, uzsvēra Dobičins, atzīmējot, ka māksliniece izstādēs piedalījās no 1968.gada.

Bērziņa-Skrauce rīkoja personālizstādes kopā ar stikla mākslinieci Noru Cēsnieci Republikāniskajā Zinību namā, salonā "Apsīda", Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā un citviet.

LMS biedre Bērziņa-Skrauce bija kopš 1978.gada. Rekomendācijas, lai iestātos LMS, māksliniecei izsniedza vitrāžas mākslinieki un gleznotāji Egons Cēsnieks, Ludis Bērziņš, LMA mācībspēks, interjera dizainers Vladimirs Bekmanis.

Mākslinieces darbi atrodas LMS muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiālē "Mencendorfa nams", kā arī privātkolekcijās.

Atvadīšanās no mākslinieces notiks 13.augustā plkst 10.30 Torņakalna baznīcā, Torņakalna ielā 5. LMS izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieces Bērziņas-Skrauces tuviniekiem un kolēģiem.