Lielākas pilnvaras karavīriem un ierobežojumi patvērumu vietās. Lietuvas parlaments pieņēmis virkni lēmumu cīņā ar "migrantu krīzi"

Šādus valdības ierosinātus grozījumus Militāra spēka lietošanas statūtos, kas ļaus iesaistīt karavīrus nelegālo migrantu plūsmu apturēšanā pie Baltkrievijas robežas, parlaments pieņēmis ar 99 deputātu balsīm, trim parlamenta locekļiem balsojot pret un 11 atturoties. Lai statūtu jaunā redakcija stātos spēkā, tā vēl jāparaksta prezidentam Gitanam Nausēdam.

Grozījumi paredz, ka ārkārtējās situācijas gadījumā, kad notikumi strauji vēršas plašumā, būs atļauts piesaistīt militārās vienības, lai novēsrtu apdraudējumu mieram sabiedrībā.

Attiecīgu lēmumu pēc valdības ierosinājuma un Ārkārtējo situāciju komisijas pieprasījuma varēs pieņemt Seims, bet parlamenta sesiju starplaikā - prezidents, taču otrajā gadījumā lēmums Seimam būs jāapstiprina tuvākajā sēdē.

Karavīriem būs tiesības dot obligātus norādījumus fiziskajām un juridiskajām personām, izsekot un aizturēt personas, kas šos norādījumus nepilda vai tiek turētas aizdomās par noziegumiem, apturēt un pārbaudīt transportlīdzekļus, tajos esošās kravas, cilvēkus un bagāžu, izmantojot arī speciālos līdzekļus.

Šādas īpašas tiesības karavīriem var tikt piešķirtas ne ilgāk kā uz trim mēnešiem, tomēr paredzot iespējušo termiņu pagarināt.

Iepazīstinot Seimu ar grozījumu projektu, aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks uzsvēra, ka papildu pilnvaras, ko karavīriem paredzēts piešķirt ārkārtējās situācijas apstākļos, nebūtu pielīdzināmas tām pilnvarām, kādas viņiem tiktu dotas, ja valstī tiktu izsludināts ekstremālais stāvoklis.

Pēc viņa teiktā, ekstremālā stāvokļa gadījumā karavīri varētu "lietot spēku pilnā apjomā, bet šai gadījumā - tikai speciālos līdzekļus".

Lietuvas parlaments ierobežo patvēruma pieprasīšanas vietas ārkārtējās situācijas apstākļos

Lietuvas Seims otrdien ārkārtas sesijā pieņēmis grozījumus likumā par ārvalstnieku tiesisko statusu, paredzot ierobežot vietas, kur ārkārtējās situācijas laikā ārvalstnieki varēs iesniegt patvēruma pieprasījumus.

Par grozījumiem, kuru mērķis ir savaldīt nelegālās migrācijas krīzi, ar ko saskārusies Lietuva, balsojuši 97 Seima deputāti, bet divi parlamenta locekļi no balsošanas atturējušies.

Līdzšinējā likuma redakcijā bija noteikts, ka patvēruma pieprasījumi tiek pieņemti visā Lietuvas teritorijā, bet jaunajos grozījumos paredzēts, ka gadījumā, ja valstī izsludināts karastāvoklis, ārkārtējā situācija vai ekstremālais stāvoklis saistībā ar ārvalstnieku masveida pieplūdumu, patvēruma pieteikumus var iesniegt robežkontroles punktos vai tranzīta zonās Valsts robežsardzes dienestam, likumīgi ierodoties Lietuvā - Migrācijas departamentam vai arī Lietuvas diplomātiskajās pārstāvniecībās vai konsulārajās iestādēs ārvalstīs.

Patvēruma pieteikums, ko ārvalstnieks iesniedz, pārkāpjot norādīto kārtību, netiek izskatīts. Pieteikuma iesniedzējam šī kārtība jāizskaidro.

Izņēmumi varētu tikt attiecināti uz ārvalstniekiem, kuri pieder pie neaizsargātām sabiedrības grupām, vai ņemot vērā citus individuālus apstākļus.

Kā norādījusi iekšlietu ministre Agne Bilotaite, vienlaikus paredzēts saglabāt humāno koridoru ārvalstniekiem, kuri bēg no Baltkrievijas režīma vajāšanām.

Kad pērn pēc Baltkrievijā notikušajām prezidenta vēlēšanām, par kuru uzvarētāju tika pasludināts autoritārais valsts līderis Aleksandrs Lukašenko, kaimiņvalstī sākās represijas pret mierīgajiem iedzīvotājiem, Lietuva atvēra humāno koridoru cilvēkiem, kuri bēg no vajāšanām, atvieglojot nosacījumus, ar kādiem baltkrievi humānu apsvērumu dēļ var tikt uzņemti Lietuvā.

Saskaņā ar Lietuvas Ārlietu ministrijas datiem gada laikā izdotas vairāk nekā 800 šādas atļaujas.

Kā ziņots, migrācijas krīzes dēļ Lietuvā pašlaik ir izsludināta ārkārtējā situācija. Pie Lietuvas un Baltkrievijas robežas aizturēto nelegālo imigrantu kopskaits kopš šā gada sākuma pārsniedzis 4000, bet pagājušajā nedēļā iekšlietu ministre Agne Bilotaite parakstīja rīkojumu, kas paredz, ka robežsargiem migranti, kuri nelegāli šķērso robežu, jāpiespiež doties atpakaļ.

Kopš tā laika aizturēto migrantu skaits ievērojami sarucis, toties tas pieaudzis pie Baltkrievijas robežām ar Latviju un Poliju.