/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
Gardums, kuru mūsdienās dievina visā pasaulē – šokolāde. Izdzirdot šo vārdu, daudzi iedomājas saldu tāfelīti vai batoniņu, kas viegli izkūst mutē, taču tā tas nav bijis visu laiku. Sākotnēji šokolāde bija rūgts un ekskluzīvs dzēriens, ko baudīja tikai sabiedrības elite.
Jau 4000 gadus zināmā šokolādes dzēriena nosaukums ir cēlies no olmeku valodas - vārda "kakawa", savukārt pašas šokolādes nosaukums no vārda "xocolat", kas nozīmē "rūgts ūdens".
Lai arī šokolāde radās otrpus Klusajam okeānam, Amerikā, mūsdienās kakao kokus audzē dažādās pasaules valstīs, arī Eiropā. Savvaļā tie var sasniegt pat 18 vai vairāk metru augstumu. Viens koka auglis sver aptuveni 500 gramus, un tajā ir ap 40 kakao pupiņu, kas paslēpušās baltā, saldenā apvalkā.
Šokolāde – tikai augstāko sabiedrības slāņu pārstāvjiem
Šokolādes vēsture aizsākās pirms 4000 gadiem Senajā Vidusamerikā jeb mūsdienu Meksikā, dienvidu līča piekrastē. Tā ir vieta, kur atrada pirmos kakao augus. Viena no senākajām Latīņamerikas civilizācijām, olmeki, kas tajā brīdī tur dzīvoja, kakao augu pārvērta šokolādes dzērienā. Viņi šokolādi izmantoja rituālu laikā, bērēs un pat dzēra to, lai ārstētu dažādas kaites.
Gadsimtus vēlāk olmeki savas zināšanas par šokolādi nodeva maijiem. Viņi šokolādi slavēja un dēvēja, gatavojot no tā saldo, biezo "dievu dzērienu". Vēstures liecībās minēts, ka arī maiji šo dzērienu izmantoja tikai īpašos gadījumos - svinībās un svarīgu darījumu noslēgšanas brīžos. Viņi šokolādi nereti kombinēja ar čili pipariem, medu vai ūdeni.