VIDEO ⟩ Ārkārtējā situācija pierobežā un nosacījumi, lai dotos uz skolu. Valdība informē par sēdē pieņemtajiem lēmumiem (1)

Tāpat valdības lēmums paredz, ka Valsts robežsardzei, konstatējot personas nelikumīgu minētās robežas šķērsošanu, ir tiesības pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu.

Valdība arī noteica, ka teritorijā, kurā izsludināta ārkārtējā situācija, izvietotajās Valsts robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs nepieņems personu iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

Valdības lēmums paredz Nacionāliem bruņotiem spēkiem sadarbībā ar Valsts robežsardzi, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi nodrošināt vietu un infrastruktūru, kur būtu izmitināmi nelikumīgie robežšķērsotāji, kā arī personas, kas iesniegušas iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

Ministri arī atļāva Valsts robežsardzei, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei piemērot Publisko iepirkumu likuma izņēmumu, lai nodrošinātu patvēruma meklētāju, kas ieradušies no Baltkrievijas, izmitināšanu, apgādāšanu ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm.

Pasākumus rīkojuma izpildes nodrošināšanai, tajā skaitā iesaistīto institūciju personāla virsstundu darbu un komandējuma izdevumus, paredzēts finansēt no attiecīgajam mērķim institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Nepieciešamības gadījumā Ministru kabinets varēs lemt par starptautiskās palīdzības pieprasīšanu, izmantojot Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma, NATO, kā arī citu starptautisko sadarbības organizāciju un ārvalstu platformas.

Jau ziņots, ka kopumā laikā no 6.augusta līdz 10.augusta rītam par Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgu šķērsošanu aizturētas 283 personas. Kopumā šogad par šīs robežas nelikumīgu šķērsošanu aizturētas 343 personas.

Dalībai klātienes mācībās arī skolēniem būs nepieciešams Covid-19 drošības sertifikāts vai negatīvs tests

Lai gaidāmajā 2021./2022.mācību gadā skolēni gan vispārējās, gan profesionālās izglītības programmās varētu piedalīties klātienes mācībās, viņiem būs nepieciešams sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai negatīvs Covid-19 tests, otrdien nolēma Ministru kabinets.

IZM grozījumi Ministru kabineta noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai izstrādāti ar mērķi noteikt izglītojamo testēšanu kā priekšnoteikumu izglītības procesa īstenošanai klātienē, sākot 2021./2022.mācību gadu.

Ja skolēniem netiks veikta minētā testēšana, attiecīgais skolēns nevarēs nedz uzsākt, nedz arī turpināt izglītības ieguvi klātienē. Ņemot vērā izglītības ieguves obligātumu un vecāku atbildību par tās ieguvi, tad šādā gadījumā pamatizglītības ieguve 1.-6. klasē būs jāturpina ģimenē. Covid-19 testu neveiks izglītojamiem ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Apliecinājumu papīra vai digitālā formā būs jāuzrāda izglītības iestādes atbildīgajai personai.

Testēšana tikšot veikta atbilstoši Veselības ministrijas izstrādātam algoritmam. Plānots, ka testēšana notiks regulāri, taču pašlaik vēl nav precīzi atrunāts, cik bieži. Pārbaudēm tiks izmantoti siekalu testi. Sīkāk šie jautājumi tikšot skatīti nākamajā nedēļā, 17.augustā.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) Ministru kabineta sēdē informēja, ka patlaban notiek ļoti intensīva saskaņošana ar Veselības ministriju par procesa detaļām. Kā norādīja Muižniece, IZM rosinātie grozījumi ir pirmais solis jeb "ieejas biļete" uz 1.septembri skolās.

Kā skaidroja ministre, testēšana būs paredzēta tieši izglītības iestādēs. Bērniem vecāku pavadībā vai skolēni patstāvīgi būs jādodas uz izglītības iestādi, lai laika posmā no 23.augusta līdz 30.augustam veiktu siekalu testu.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atzīmēja, ka šo testēšanu apmaksās valsts, taču tās plānotās izmaksas esot tuvas budžetam, kāds pērn tika atvēlēts pedagogu algu celšanai, sekojoši visi tie, kas mudina nevakcinēties, faktiski mudinot valsts naudu izlietot lietām, bez kurām varētu iztikt.

Politiķis prognozēja, ka testu veikšana varētu izmaksāt 25 līdz 30 miljonus eiro mācību gadā. "Milzīga summa vienkārši ne par ko," sacīja Reirs.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) solīja, ka Veselības ministrija centīsies rast tādu testēšanas algoritmu, kas tērētu pēc iespējas mazākus budžeta līdzekļus.

Skaidrākas detaļas par drošu klātienes mācīšanos IZM klāstīs nākamajā Ministru kabineta sēdē 17.augustā. Savukārt šobrīd papildu informācija par to, cik bieži skolēnus testēs, kurš finansēs siekalu testēšanu un no kuras klases skolēnus testēs vēl nav zināms.

Pašlaik tiek noteikts, ka pirms 2021./2022.mācību gada sākuma skolu audzēkņiem laikā no 23.augusta līdz 30.augustam būs jāierodas izglītības iestādē un jāveic Covid-19 testu. Lai piedalītos izglītības procesā klātienē, arī turpmāk izglītojamiem tiks veikta testēšana atbilstoši Veselības ministrijas algoritmam.

Ierodoties izglītības iestādē, izglītojamajiem būs pienākums uzrādīt iestādes atbildīgajai personai papīra vai digitālā formā Covid-19 testa negatīvo rezultātu vai sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Izglītības iestādēm būs nepieciešams noteikt atbildīgo amatpersonu, kuras pienākumos būs pārbaudīt informāciju, lai konstatētu iespējamību piedalīties mācību procesā klātienē.

Lai nodrošinātu, ka laboratorijas, kuras veic Covid-19 testus, savlaicīgi iegūtu informāciju par izglītojamiem un personalizētu testa savākšanas trauciņus, kā arī lai ievērotu Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības attiecībā uz izglītojamo datu likumīgu un pamatotu apstrādi, izglītības iestādēm tiks atļauts nodot izglītojamo datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, klasi) attiecīgajai laboratorijai.

Turpmāk varmāku varēs nošķirt arī bez cietušā iesnieguma

Ministru kabinets šodien atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par policiju", kas paredz turpmāk policijai tiesības nošķirt varmāku bez aizsargājamās personas iesnieguma.

Gadījumos, kad pastāvēs draudi, ka persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai, policija bez rakstveida pieteikuma nodrošinās personas, kas rada draudus, nošķiršanu no aizsargājamās personas.

"Ļoti bieži esam dzirdējuši stāstus par ģimenēm, kurās vardarbība turpinās ilgstoši, jo upuris dzīvo bailēs, ka pēc iesnieguma policijā kļūs vēl sliktāk. Policija atgriežas šajās mājās neskaitāmas reizes - tomēr bez cietušās vai apdraudētās personas iesnieguma viņu rīcības iespējas ir ierobežotas. Diemžēl bieži vien arī upura tuvinieki un draugi ir bezspēcīgi, vērojot vardarbību, kas nebeidzas. Šādi likuma grozījumi ļaus policijai rīkoties un šo vardarbības apli pārgriezt," norādīja iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).

Ar šiem grozījumiem policijas darbinieka tiesības tiks papildinātas ar tiesībām pieņemt lēmumu par nošķiršanu, uzliekot par pienākumu personai, kura rada draudus, atstāt mājokli, kur pastāvīgi dzīvo aizsargājamā persona.

Policijas darbiniekam būs tiesības pieņemt lēmumu par nošķiršanu, pamatojoties uz vardarbības draudu riska izvērtējumu, bez aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma.

Grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimā.

Valdība piešķir nepilnus 5 miljonus eiro vairākiem kultūras infrastruktūras projektiem

Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas un ekonomikas atlabšanas pasākumu ietvaros Ministru kabinets šodien nolēma piešķirt nepilnus 5 miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem vairākiem augstas gatavības kultūras infrastruktūras projektiem, aģentūru LETA informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Kokale norādīja, ka valdība piešķīra 1,4 miljonus eiro profesionālās izglītības kompetences centra "Nacionālā Mākslu vidusskola" (NMV) ēku Slokas ielā 52a un 52b un Kalnciema ielā 10, k-2 un 10, k-3, Rīgā, pārbūves darbiem. Patlaban ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un valsts budžeta finansējumu notiek minēto ēku pārbūves darbi, lai nodrošinātu NMV audzēkņiem mūsdienīgu un ērtu vidi profesionālās izglītības iegūšanai, izbūvējot jaunas mākslinieku darbnīcas, pārbūvējot mūzikas un baleta zāli un izbūvējot jaunu sporta kompleksu.

Kokale uzsvēra, ka 1,3 miljoni eiro piešķirti profesionālās izglītības kompetences centra "Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola" (LMDV) Alejas ielā 18, Liepājā pārbūves darbiem. Par piešķirto finansējumu būs iespējams izbūvēt LMDV jaunbūves otro kārtu, pabeigt darbus neatjaunotā mācību korpusa ēkas pārbūvē un pielāgošanā, kā arī savienot jaunbūves un esošās mācību ēkas ar pārejām.

Lai nodrošinātu ēku funkcionālo un tehnisko atbilstību arhīva funkcijas nodrošināšanai, 469 847 eiro tika piešķirti Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) ēku telpu pielāgošanai arhīva funkcijas nodrošināšanai, veicot remonta un pārbūves darbus ēkās Komandanta ielā 9, Daugavpilī un Skandu ielā 14, Rīgā. LNA ēkā Daugavpilī ar piešķirto finansējumu tiks veikts kosmētiskais remonts un 1.stāvu grīdu pārbūve; Rīgā, Skandu ielā 14 arī tiks veikts telpu kosmētiskais remonts un metāla paneļu žoga uzstādīšana.

Starp augstas gatavības kultūras infrastruktūras objektiem ir arī Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola, kuras pārbūves darbiem piešķirti 244 902 eiro. Finansējums tiks ieguldīts skolas elektroapgādes sistēmas atjaunošanā, 1.stāva foajē, zāles vestibila un gaiteņa atjaunošanā, kā arī ventilācijas sistēmas pārbūvē skolas ēdināšanas korpusā.

Papildus 1,1 miljoni eiro piešķirti profesionālās izglītības kompetences centra "Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola" un Latvijas Mākslas akadēmijas prototipēšanas darbnīcu "Riga Makerspace" izbūvei A. Briāna ielā 13, Rīgā. Ēkas pārbūvei jau ir piesaistīts ERAF finansējums, būvdarbus paredzēts sākt šogad un pabeigt 2023.gadā.

Savukārt Valmieras drāmas teātra pārbūves darbu veikšanai valdība piešķīra 300 000 eiro. Pārbūves rezultātā tiks atjaunots teātra ārējais veidols, izbūvēta jauna "Black-Box" zāle, radīti patīkami apstākļi teātra darbiniekiem un apmeklētājiem, uzlabota ēkas energoefektivitāte un pieejamība. Teātra ēkas pārbūvei jau piesaistīts ERAF finansējums, būvdarbu noslēgums paredzēts 2022.gada nogalē.

VM par 1,4 miljoniem eiro īstenos virkni pasākumu vakcinācijas veicināšanai

Valdība no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" otrdien Veselības ministrijai piešķīra 1,4 miljonus eiro, lai veicinātu vakcināciju pret Covid-19, īstenojot virkni dažādu stimulējošo pasākumu.

Par šiem līdzekļiem tiks rīkoti izglītojoši semināri ģimenes ārstiem, nodrošināta plašāka izbraukuma vakcinācija, kā arī veicināta plašāka informācijas pieejamība digitālajā vidē, aģentūru LETA informēja VM.

Lai veicinātu vēl plašāku ģimenes ārstu iesaisti vakcinācijas pret Covid-19 procesā, VM rīkos piecus izglītojošus reģionālos seminārus, kuros uz ģimenes ārstu jautājumiem atbildēs nozares vadošie eksperti. Klātienes semināros tiks pārrunātas tēmas, kas būtiskas darbam ar pacientiem, kā, piemēram, imunitātes ilgums pēc vakcinācijas vai izslimošanas, kontrindikācijas vakcinācijai, saslimstības prognozes rudenī atkarībā no vakcinācijas tempiem, vakcinācijas darba organizēšana ģimenes ārsta praksē, kā arī sasniegtie vakcinācijas rezultāti.

Lai dotu iespēju vēl plašāk apzvanīt pacientus un informēt viņus par vakcināciju pret Covid-19, ģimenes ārstu praksēm tiks novirzīti apmēram 807 000 eiro. Papildus tam iedzīvotājus telefoniski ar pakalpojuma sniedzēja palīdzību aicina vakcinēties arī Nacionālais veselības dienests.

Paplašinot vakcinācijas pieejamību pēc iespējas tuvāk cilvēku ikdienas gaitām, no augusta līdz oktobrim 39 galvaspilsētas apkaimēs tiks rīkota izbraukuma vakcinācija sabiedriskajā transportā (autobusā). Izbraukuma vakcinācija galvaspilsētā tiks paplašināta ciešā sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Rīgas apkaimju biedrībām, pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" un vakcinācijas pakalpojumu sniedzējiem.

Lai veicinātu dziļāku izpratni par sabiedrības veselību un vakcināciju pret Covid-19, paredzēts īstenot arī vairākus izglītojošus pasākumus digitālajā vidē. Sociālajos tīklos tiks paplašināta pieejamība informācijai par vakcināciju, tās drošumu un nepieciešamību.

No kopumā piešķirtā finansējuma nedaudz vairāk nekā 50 000 eiro atvēlēti semināru organizēšanai, aptuveni 807 000 eiro - iedzīvotāju uzrunāšanas iespēju palielināšanai, apmēram 380 000 eiro - informēšanas pasākumiem digitālajā telpā, kā arī nedaudz vairāk nekā 160 000 - izbraukuma vakcinācijas aktivitāšu paplašināšanai.