VIDEO ⟩ Publiskots video, kurā redzams, kā nelegālie migranti iestrēguši pie Lietuvas un Baltkrievijas robežas (13)

"Kāpēc mēs stāvam? Aiziet! Ejiet tālāk!" videomateriālā saka kāds baltkrievu virsnieks, kas nav ģērbies uniformā. Lietuvas medijs ziņo, ka ir fiksēti vairāki gadījumi, kad bruņoti baltkrievu kareivji cenšas piespiest migrantus doties uz Lietuvu.

Lietuva šīs nedēļas sākumā atļāva atgrūst prom nelegālos migrantus, to uzskatot par Baltkrievijas varasiestāžu "hibrīdkaru", jo tiek izmantoti nelegālā migrācija, lai izdarītu spiedienu uz Eiropas savienību, tādejādi reaģējot uz sankcijām.

Aleksandrs Lukašenko tikmēr pavēlējis valsts robežsardzei "noslēgt" robežu, izraisot līdzīgus incidentus, kas redzami videomateriālā, kur migranti, iespējams, stundām ilgi ir iesprostoti joslā starp Lietuvu un Baltkrieviju, ziņo Lietuvas medijs.

Jau ziņots, ka nelegālo migrantu plūsma pāri Lietuvas un Baltkrievijas robežai pēdējā laikā krasi pieaug. Kopš šā gada sākuma aizturēto nelegālo imigrantu kopskaits pārsniedzis 4100. Lielākā daļa nelegālo migrantu ir Irākas pilsoņi vai par tādiem uzdodas.

Lietuvas amatpersonas uzskata, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai, jo Lietuva atbalsta Baltkrievijas demokrātisko opozīciju un ir sniegusi patvērumu tās līderei Svjatlanai Cihanouskai.

Golubeva sola vērsties valdībā ar lūgumu noteikt ārkārtējo situāciju uz robežas ar Baltkrieviju, tiklīdz robežsardze to lūgs

Ja Valsts robežsardze nolemtu nākt ar rosinājumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, tad arī iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) ar attiecīgu rosinājumu vērstos valdībā.

To aģentūrai LETA apliecināja Golubeva, atbildot uz jautājumiem saistībā ar robežsardzes sniegto informāciju, ka šonedēļ par nelikumīgu Latvijas-Baltkrievijas robežas šķērsošanu aizturēti jau 28 imigranti, kuri nelegāli šķērsojuši robežu.

Politiķe skaidroja, ka trīs līdz četras reizes dienā ir saziņā ar robežsardzes pārstāvjiem par aktuālo situāciju. Iekšlietu ministre uzsvēra, ka situācija uz robežas tiek kontrolēta.

Golubevas ieskatā ārkārtējā situācija būtu jāizsludina, ja robežu nelikumīgi šķērsojošo cilvēku skaits "dramatiski pieaugtu", kas pašlaik neesot noticis. Ārkārtējās situācijas izsludināšana ir saistīta ar to, cik no aizturēšanas centru vietām ir aizņemtas, kā arī ar spēju tikt galā ar robežpārvaldību, skaidroja iekšlietu ministre.

Vaicāta par papildu atbildīgo cilvēku nosūtīšanu Latvijas-Baltkrievijas robežas sargāšanai, Golubeva apstiprināja, ka robežsardze izmanto tai pieejamos cilvēkresursus robežas aizsardzības pastiprināšanai. Iekšlietu ministre tāpat norādīja, ka atbilstoši pirms dažādām dienām nosūtītajam lūgumam aizsardzības ministram Artim Pabrikam (AP) arī Nacionālie bruņotie spēki (NBS) nosūtīs vēl papildu armijas pārstāvjus uz robežu.

Ņemot vērā, ka konkrēts nosūtīto cilvēkus skaits varētu būt ierobežotas pieejamības informācija, tāpēc sīkāk par to jāvaicā robežsardzei un NBS, piebilda politiķe.

Golubeva uzsvēra, ka, ņemot vērā robežas šķērsotāju skaita pieaugumu, žoga būvniecība uz robežas ar Baltkrieviju tiks veikta daudz ātrāk, nekā bija plānots iepriekš. Darbi šajā jautājumā ir jāsāk jau šogad, savukārt konkrētāks termiņš atkarīgs no tā, cik ātri Ministru kabinets pieņems lēmumus par resursu izmantošanu un cik ātri Saeima veiks nepieciešamās izmaiņas likumā.

Iekšlietu ministre vērsa uzmanību, ka, ja būtu nepieciešams, tad ir iespējams uz robežas uzlikt pagaidu žogu, kas gan izmaksātu ļoti dārgi.

Jau ziņots, ka Valsts robežsardze šonedēļ par nelikumīgu Latvijas-Baltkrievijas robežas šķērsošanu aizturējusi 28 nelegālos imigrantus.

Šogad konstatēti astoņi Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumi un kopumā aizturēti 55 trešo valstu piederīgie - 51 Irākas, viens Sīrijas, viens Šrilankas, viens Indijas un viens Baltkrievijas pilsonis.

Vērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas, jau iepriekš bija ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes un armijas resursi zaļās robežas uzraudzībai. Tāpat atbalstu sniedz četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti.

Trešdien premjers Krišjānis Kariņš (JV) un iekšlietu ministre Golubeva paziņoja, ka Latvija plāno pasteidzināt Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi un piesaistīt papildu armijas spēkus tās drošībai.

Pabriks šonedēļ uzdevis NBS paplašināt kopš 12.jūlija sniegto atbalstu robežsardzei. Armijai uzdots nodrošināt valsts austrumu robežas aizsardzību, izvēršot papildus novērošanas sistēmas, nodrošinot bezpilota lidaparātus, norīkojot papildus personālu, kā arī rīkojot regulāras militārās mācības.

Tāpat ziņots, ka Golubevas rīcības plānā Latvijas valsts robežas drošības stiprināšanai iekļauti desmit punkti, no kuriem viens paredz nodrošināties iespējamas krīzes gadījumam ar ātri izvietojamiem pagaidu risinājumiem, proti, paaugstinātas drošības dzeloņstieplēm.

Ja nelikumīgo robežpārkāpēju skaits augs dramatiski, tad valdība var izsludināt ārkārtēju situāciju daļā Augšdaugavas un Krāslavas novadu teritorijas, un tajās nepieciešamais juridiskais režīms stājas spēkā nekavējoties, bet Saeimas lēmums būs nepieciešams, lai to apstiprinātu, paredz Golubevas plāns.