"Varbūt radošajai darbībai ir jāliek viens trekns punkts?" Atklāta saruna ar Olgu Dreģi (3)

Skatuve manā vecumā mani nomierina. Man ir vajadzīgs skatītājs, ar kuru nu jau tikpat kā 60 sezonas esmu pieradusi sarunāties. Skatītāji mani atbrīvo. Lai man Dieviņš un labie gari stāv arī otrajā izrādē klāt un viss būs labi," tā Olga Dreģe.

Aktrisei 2022. gadā būs 60 gadi kā viņa darbojas uz Dailes teātra skatuves. "Es teātrī ienācu 1962. gadā. Protams, arī mācoties trešajā Dailes teātra studijā, jau daudzko spēlējām teātrī. Paldies Dievam, ka manos gados vēl ir tāda iespēja būt uz skatuves un darīt to, ko visu dzīvi esmu darījusi, ar manu pārliecību, vienkāršību un laucinieciskumu," viņa atminas savu ienākšanu teātrī.

Lai arī skatuves leģenda Olga Dreģe allaž ir eleganta un labā formā, viņa paskaidro, ka viņa pieder pie paaudzes, kas nedomā par ārišķību: "Es esmu tik laimīga un pateicīga savam laikam un saviem dižgariem, lakabiedriem, Dailes teātra 3. studijai, pedagogiem un kolēģiem, ar kuriem kopā vēlāk spēlēju. Es esmu iemācījusies neaizrauties ar ārišķību un iet dziļumā, filozofijā un apjaust savas latviskās saknes un spēku. Visiem lavieši, kas nāk no laukiem un zemniecības, ir kopības sajūta, milzīga cieņa pret dzīvību un dzīvi.

Paldies Dievam, ka man ir bijušas dzirdīgas ausis un redzīgas acis, un spēja pēc visiem maniem pārdzīvojumiem un kritieniem, to paturēt sevī. Kas tik nav pārdzīvots! Tuberkuloze, bēgļu gaitas, kara laiki, lielā ģimene, nabadzība un bads, piedzīvotais un pārdzīvotais. Tā ir milzīga pieredze. Ne jau velti pāvests Jānis Pāvils II ir teicis, ka visa pasaule ir skatuve, uz kuras norisinās cilvēces vēsture.

Tā jau mēs katrs šo vēsturi veidojam. Katrs atnākam un ienākam šajā dzīves skatuvē ar savu atvēlēto laiku un pēc tam aizejam mūžībā. Ja mēs šo ķēdi nepārtraucam un noturamies tajā, tad viss turpinās. Cerība ir vienmēr vajadzīga pamatam. Ne jau velti Smiļģis (Eduards Smiļģis bija latviešu teātra režisors un aktieris. Dibinājis Dailes teātri un bijis tā galvenais režisors; - red. piez.) teica – vienkāršība, skaidrība un kaislība. Tas arī mani vadījis visu mūžu."

Vaicājot, kāda būs jaunā 102. Dailes teātra sezona, Olga Dreģe atklāj, ka tā būs daudzkrāsaina. "Es par to vairs tik daudz nedomāju. Man šķiet, ka man arī ir laiks ieiet sevī. Varbūt pat ir jāliek radošai darbībai viens trekns punkts. Daudz par ko ir jādomā.

Daudz kas mani beidzamā laikā ir apstādinājis, piemēram, piedzīvotā operācija.

Smiļģa muzeja dārzā Pārdaugavā bija nosalusi manis stādītā "Paradīzes ābelīte", ko es arī uzskatu par lielu zīmi. Lai arī ir iznācis jauns, spēcīgs un sulīgs atzars šai ābelītei, un tā ir liktenīga zīme, ka man vēl nav jāiet prom mūžībā, bet man ir jāpadomā...

Esmu ļoti paļaujoša uz visiem meklējumiem uz izmaiņām teātrī. Jaunā sezona solās būt ļoti daudzkrāsaina un bagāta. Lai režisoram ir spēks to visu realizēt un skatītājiem piedzīvot un novērtēt," sarunā ar "Apollo.lv" atklāj Olga Dreģe.