Pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma Latvijā atrasta lielākā vabole Eiropā

Briežvaboles atradumu veica Daugavpils Universitātes bioloģijas bakalaura studiju programmas studente Viktorija Adamoviča, kura netālu no Dobeles kādas privātmājas pagalmā zem gandrīz četrus metrus resna ozola nobildēja beigtu dižās briežvaboles tēviņu.

Šī suga Latvijā nav droši novērota jau vairāk nekā 50 gadus. Iepriekšējais dižās briežvaboles atradums Latvijā, kuram pieejams paraugs, ir Alda Vernera atradums 1969.gadā, kad kādā mājā Ieriķos pa logu ielidoja šīs sugas tēviņš. Pašlaik šis eksemplārs glabājas Alūksnes muzejā.

Pēc informācijas saņemšanas no studentes, Daugavpils Universitātes profesors Arvīds Barševskis un vadošais pētnieks Dmitrijs Teļnovs apsekoja teritoriju, kurā atrasta dižā briežvabole. Māju pagalmā aug trīs lieli ozoli, kuru stumbros ir vairākas zibens spērienu rētas, no dažām regulāri tek rūgstoša ozolu sula, kuras pieejamība ir svarīga dižajai briežvabolei. Mājas apkārtnes pļavās aug daudz jaunāku ozolu, zem kuriem tiek ganītas aitas, neļaujot pļavām aizaugt. Tas ir labvēlīgs papildfaktors šīs sugas attīstībai.

Arī kaimiņu māju teritorijā ir vairāki lieli ozoli. Diemžēl pieaugušu dižās briežvaboles īpatņu dzīves ilgums ir salīdzinoši īss un Latvijas apstākļos tās sastopamas galvenokārt jūnijā, jūlija sākumā. Šī gada jūlija sākuma karstais laiks visticamāk paātrināja vaboļu īpatņu dabisku bojāeju un visticamāk šogad to lidošanas sezona Latvijā jau ir beigusies, tāpēc pētniekiem neizdevās konstatēt jaunus eksemplārus.

No sarunas ar mājas īpašniekiem Leldi un Ivaru Cīruļiem zinātnieki guva apstiprinājumu, ka dižo briežvaboli viņi ir redzējuši arī agrāk, rāpojam gan pa ozola stumbru, gan uz pagalma celiņa. Cīruļu ģimene ir ieinteresēta šīs sugas pētījumos un aizsardzībā un ir gatavi par jebkuru šīs sugas novērojumu turpmāk informēt Daugavpils Universitātes vaboļpētniekus, kā arī popularizēt dabas pētīšanu un novērošanu.

Dižā briežvabole ir lielākā vabole Eiropā, tēviņa augums, kopā ar ragiem, var sasniegt pat tuvu 10 centimetrus (cm). Latvijā ir oficiāli reģistrēti vien pāris šīs sugas atradumi un iepriekšējais - pirms vairāk nekā pusgadsimta. Tā apdzīvo bioloģiski vecus lapkoku mežus, bet kāpuri pārtiek no satrupējušas koksnes, kas atrodas koka celma daļā un saknēs. Lai kāpuri spētu normāli attīstīties, tiem jābarojas vismaz piecus gadus.

DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode stāstīja, ka šādas Eiropas Savienības (ES) mērogā aizsargājamas sugas atklāšana liecina par to, ka Latvijā vēl ir saglabājušās piemērotas dzīvotnes dažādām retām sugām, šajā gadījumā - lieli, veci ozoli. Tā ir vesela ekosistēma kurā savstarpēji atkarīgi dzīvo desmitiem un pat simtiem dažādu kukaiņu, sūnu, ķērpju, sēņu sugas. Lielie, vecie koki ir būtiska Latvijas kultūrainavas sastāvdaļa, kas kalpo arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

Daudz jaunu atradumu līdz šim nodrošinājusi DAP īstenotā dabas skaitīšana, kuras laikā uzietas vairākas Latvijā līdz šim nezināmas augu, sūnu un ķērpju sugas. Turklāt pastāv iespējamība, ka par dažādiem jaunu sugu atradumiem varēs uzzināt arvien biežāk, jo patlaban DAP sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Daugavpils Universitāti un Latvijas Ornitoloģijas biedrību ir sākusi īstenot projektu LIFE FOR SPECIES "Apdraudētas sugas Latvijā: uzlabotas zināšanas un kapacitāte, informācijas aprite un izpratne", kurā, sadarbojoties dažādu sugu ekspertiem, aktualizēs zināšanas par dažādu sugu izplatību Latvijā.