/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2021/02/08/13618460t1h9eae.jpg)
Ģimenes dzīve nav iespējama bez sīkām domstarpībām un ikdienišķiem strīdiem. Kā zināt, ka tie nav tikai sīkumi un zem paklāja paslaucīti sarkanie karogi par vardarbības klātbūtni? Izpildi testu, kas var norādīt uz pirmajām pazīmēm par vardarbību ģimenē.
Lielākajā daļā partnerattiecību mēdz būt vieglāki un grūtāki periodi, kad rodas strīdi, nesaskaņas vai konflikti. Taču vardarbība partnerattiecībās atšķiras no tā, ko dēvē par ikdienišķu nesaprašanos. Vardarbība ģimenē ir ļaunprātīgas rīcības modelis – uzvedība, ko pašreizējais vai bijušais partneris, laulātais vai draugs izmanto, lai kontrolētu otras personas uzvedību, norāda krīzes centrā "Skalbes".
Vardarbība bieži sākas ar draudiem, apsaukāšanos, durvju ciršanu vai trauku plēšanu, līdz tā pāraug otra cilvēka grūstīšanā, sišanā un citās vardarbīgās rīcībās.
Sabiedrībā valda uzskats, ka indivīda drošība visvairāk tiek apdraudēta uz ielas, taču sievietes biežāk cieš no vardarbības, tostarp izvarošanas, vai tiek noslepkavotas pašas savās mājās. Varmākas bieži ir cietušo vīri, partneri, ģimenes locekļi, draugi un paziņas, nevis nejauši svešinieki.
Gandrīz katrs no mums ir dzirdējis savas paziņas vai draudzenes sakām: "Ja viņš man kādreiz iesistu, es tūlīt ietu prom." Taču nereti, nonākot vardarbīgā situācijā, nav nemaz tik vienkārši to izdarīt.
Joprojām daudzi uzskata, ka vardarbība starp partneriem ir privāta lieta, kurā sabiedrībai nav jāiejaucas. Šādi domājot, mēs ignorējam faktu, ka vardarbība ir noziegums. Turklāt vardarbība ģimenē nav saistīta ar personas izglītības līmeni, materiālo stāvokli, reliģiskajiem uzskatiem, vecumu un tautību.