Ekskluzīvi "Apollo.lv" ⟩ "Tagad var redzēt, kurš kuru patiesi mīl." Atklāta saruna ar aktieri Andri Bērziņu (2)

"Ja esam pie ūdens, noteikti makšķerējam," nosaka Andris Bērziņš. Ne vienu vien reizi aktieris šovasar izvilcis arī bagātīgu līdaku lomu.

"Tāpat arī daudz laika pavadām, lasot dažāda satura literatūru. Esam ar sievu izlasījuši gan Čehova (Antons Čehovs bija krievu īso stāstu rakstnieks un dramaturgs;- red. piez.), gan Viļa Lāča (latviešu rakstnieks, reālisma un vēlāk sociālistiskā reālisma pārstāvis, rakstījis īso un garo prozu; - red. piez.) kopotos rakstus. Īpaši gribu akcentēt Viļa Lāča garo stāstu "Ceļojums uz Norieta pilsētu". Manuprāt, šajā stāstā ir atspoguļots tas, kas notiek šobrīd. Atklāju, ka Lācis ir bijis fantasts, savukārt Čehovs sajūsmina ar tā laika smieklīgajām likstām un ķibelēm, kuras liek smieties un aizmirst visas ķibeles, kas notiek pie mums.

Skatos arī daudz un dažādus zinātniskos raidījumus. Visā pasaulē ir sākušies milzīgi plūdi - Nepālā, Ķīnā, Polijā, Vācijā un Austrijā, bet citur milzīgs karstums un ugunsgrēki, kā piemēram, Kalifornijā un Turcijā. Tāds karstums, šķiet, ka arī Latvijā nav nekad bijis, jo saule bija gluži kā aptrakusi, dedzinot un svelmējot baltā gaismā," šīs vasaras iespaidos dalās Andris Bērziņš.

Aktieris atklāj, ka novērtē šo laiku, ko viņš pavada mierīgi un bez stresa kopā ar sievu.

Pēc tam, kad pārdevuši Ineses Āgenskalna dzīvokli, abi pārcēlušies uz laukiem. Pašlaik gan tiek īrēta mājiņa, bet notiek arī remontdarbi pie abu jaunās dzīvesvietas, kas atrodas meža vidū.

"Pandēmijas laiks ļauj pabūt divatā, kas mums ir pierasta lieta, bet citiem izvērties par lielu pārbaudījumu, vienam otru ilgi izturēt. Tādējādi var arī redzēt, kurš kuru patiesi mīl.

Mums ļoti bija paveicies gan pirmās, gan otrās pandēmijas laikā, jo braucām divatā ekskursijās pa skaisto Latviju un atklājām priekš sevis daudz skaista un brīnumaina. Piemēram, lauka vidū ābeli, kuras apkārtmērts ir seši metri. Ābeles dobumā mēs ar Inesīti mierīgi ievietojāmies.

Latvija ir Dievu zeme ar simtiem pilskalnu un svētvietu, kuras būtu jāsakopj un "jāiekustina" ar dziesmām un ugunskuriem. Latvietim principā vajadzētu vairāk paļauties uz Dievu, palasīt latviešu tautas pasakas un dainas," tā aktieris.

Pandēmijas laikā, atpūšoties un pastaigājoties gar jūras krastu, dzīvesbiedri nejauši sākuši vākt akmeņus un nu jau izveidojusies iespaidīga akmeņu kolekcija. Pāris izvēlas tikai īpašos akmeņus, kas atgādina kādu figūriņu, kā arī zina, kurās vietās no jūras tiek izskalots dzintars. Aktieris ir pārliecināts, ka viņu akmeņu kolekcijā ir eksponāti, kas ir vairākus miljonus gadu veci.