Menstruāciju atvaļinājums ⟩ Pārmaiņu treneris aicina vīriešus un feministes nebaidīties - ir svarīgi atzīt katra dzimuma dabisko ievainojamību (9)

Pat sievietes, kas strādā biroja vidē ar ērti izvietotām, pieejamām tualetēm un elastīgu darba grafiku, pieliek daudz pūļu, lai no apkārtējiem noslēptu menstruācijas.

Salīdzinoši maz zinātnieku ir izpētījuši, kā zināšanas par sieviešu menstruācijām ietekmē sabiedrības uztveri par sievieti, tomēr viens 2002. gadā Austrālijā veikts pētījums atklāja, ka sabiedrība "tamponus nēsājošas" sievietes uzskata par mazāk kompetentām, nesimpātiskām un fiziski nepievilcīgām.

Tomēr sievietes tagad veido gandrīz pusi no visa pasaules darbaspēka, un līdz pat 20% sieviešu menstruāciju pirmajās dienās piedzīvo menstruāciju krampjus - stāvokli, ko sauc par dismenoreju, kas ir pietiekami intensīva, lai sieviete nespētu veikt ikdienas darbus. Šīm sievietēm menstruāciju atvaļinājums varētu būt atvieglojums, bet ne tad, ja tas viņas kavē profesionāli attīstīties, vēsta britu raidsabiedrība BBC. Tātad, kā to var panākt?

Ja atklāta saruna grauj šo tabu, menstruāciju atvaļinājums piedāvā vismaz vienu veidu, kā aicināt cilvēkus par to runāt. Uzdevums ir atrast veidu, kā šo plānu īstenot, tā lai tas nekaitētu sieviešu līdzdalībai darbaspēkā.

40% sieviešu Austrālijā ņem brīvu darba dienu vai nedodas uz mācību iestādi

Pētījumi parāda, ka ievērojama sieviešu daļa cieš no ārkārtējām krampju sāpēm, kas saistītas ar menstruāciju, un viņas vai nu izmanto brīvas dienas, lai tiktu ar tām galā, vai arī slēpj simptomus darbā, kas vēl vairāk bojā sievietes spēju tikt galā ar sāpēm.

Sidnejas universitātes pētnieki atklāja, ka 90 procenti sieviešu pēdējos trīs mēnešos ir piedzīvojušas menstruāciju sāpes, un 40 procenti sieviešu tāpēc ir darbā izņēmušas brīvdienu vai nav devušās uz mācību iestādi.

Daudzas arī atklāja, ka brīvu dienu nav paņēmušas, taču nespēj koncentrēties un strādāt tik labi kā citās dienās.

Izabella ir viena no sievietēm, kura piekrita sarunai ar pētniekiem par šo problēmu.

"Es nevarēju fiziski sēdēt un koncentrēties uz to, kas notiek manā priekšā, ja man ir šīs smeldzošās sāpes iegurnī," sacīja Izabella. "Tas nav mūsu galvās, tas ir tik fiziski, ka nekas neatliek, kā visu uzmanību pievērst sāpēm. Katru nedēļu, kad man bija menstruācijas, es palaidu garām vienu vai divas pilnas lekciju dienas," piebilda Izabella.

"Sievietes tiesības uz līdzvērtīgu dzīves kvalitāti."

Pārmaiņu treneris Arturs Šulcs sarunā ar portālu "Apollo.lv" norāda, ka šādas prakses ieviešanai ir vairāki pozitīvi aspekti, un baidīties tur neesot no kā.

"Pirmkārt, tas ir būtiski, jo tas ļauj visās dienās sievietei justies komfortabli. Izejot no sievietes fizioloģiskajām īpatnībām, ir kaut kāda diena, kad tas ir grūtāk. Vīrietis ar to nesaskaras, viņam šāda problēma nepastāv. No tiesiskā viedokļa tas ļautu sievietei justies līdzvērtīgai, līdztiesīgai.

Tas nodrošinātu sievietes tiesības uz līdzvērtīgu dzīves kvalitāti. Sieviete tomēr ir ievainojama, skatoties šādā griezumā.

Otrkārt, tas būtu labs pagrieziens, konkrēti praktiska darbība, kas reāli dotu sievietēm kaut kādu taustāmu ieguvumu, kas ļautu viņai sajusties atzītai un sadzirdētai. Mēnešreizes ir intīmās dzīves sastāvdaļa, viņas šī dzīves daļa, tās kvalitāte tiktu objektīvi atzīta par pozitīvu vērtību.

Sievietes dzīves kvalitāte kļūtu nozīmīga visai sabiedrībai, un tās vairs nebūtu teorētiskas sarunas vien," pauž pārmaiņu treneris.

Viņš stāsta, ka tas "nav uzbrukums vīriešu tiesībām, šāda prakse nevienu neapdraudētu. Tieši otrādi - tas veicinātu vīrieti ar cieņu izturēties pret savu sievieti, pret savas sievietes vajadzībām katru brīdi."

"Pirmkārt, mums ir jāpieņem, ka mēs kā dzimumi esam atšķirīgi. Sieviete tomēr ir ievainojamāka no anatomiskā viedokļa, ja salīdzinām ar vīrieti tajā pašā vecuma posmā.

Varam minēt tādas atšķirības kā smalkāki kauli, vairāk asiņu, mazāka muskuļu masa un vairāk taukaudu kā vīrietim.

Arī mēnešreizes ir ievietojamas šajā sarakstā.

Es nedomāju, ka šādas brīvdienas mēnešreižu sakarā ir šodien izdomātas, varam paskatīties arī vēsturiski, ka šajās dienās sievietēm nemetās virsū ar prasību veikt vienlīdz smagus darbus kā vīrietis.

Ir jāizturas ar cieņu. Ja vīrietis necienīgi izturētos pret sievieti pirmatnējā sabiedrībā, tas vienkārši būtu riskanti viņam pašam - vīrieši regulāri guva traumas, saslima, kļuva mazspējīgi, pēc tā par viņiem rūpējās sievietes. Kas ar viņiem notiktu, ja viņi būtu bijuši brutāli pret sievietēm? Sievietes viņus koptu? Viņām tam nebūtu nekādas motivācijas," skaidro Šulcs. 

"Mēs varam būt līdztiesīgi, arī esot anatomiski atšķirīgi."

Ārvalstu medijos novērojams, ka šāda prakse aizskar feminima idejas piekritējas. Pārmaiņu treneris aicina šīs kustības pārstāves apzināties, ka dzimuma līdztiesību nevajadzētu uztvert galējībās.

"Lai sieviete būtu līdztiesīga, viņai nav jāčurā stāvus. Mēs varam būt līdztiesīgi, arī esot anatomiski atšķirīgi. Jautājums ir par ideju un būtību.

Ir svarīgi atzīt katra dzimuma dabisko ievainojamību. Mums katram tāda ir, un tas ne vienu, ne otru dzimumu nepadara par vājāko vai stiprāko.

Mums nav vienam otrs jānonicina, mēs viens otram esam vajadzīgi.

Feminisma piekritējām šajā sakarā būtiskāk ir aizdomāties par veidiem, kā varam uzlabot sievietes dzīvi. Šajā gadījumā nevienam, nekas netiktu atņemts. Gluži vienkārši sievietei tiktu dota iespēja atpūsties, kas vēlāk ļautu pilnvērtīgāk un aktīvāk iesaistīties darba vidē.

Ļaujam cilvēkam atpūsties, kad viņam ir grūti. Tas ir cilvēcīgi, tas ir ētiski, tas ir vienkārši normāli.

Es tomēr piekrītu uzskatam, ka pārpildītā transportā tomēr korekti apsēsties palaist būtu sievieti. Mēs nezinām, vai viņai nav sāpīgas mēnešreizes, vai viņa nav stāvoklī. Jā, varbūt tas ir vecmodīgs uzskats, kas nav pilnīgā līdzvērtībā balstīts, tomēr tas var veicināt sievietes komfortu kādā neērtā brīdī.

Darba vieta no šādas prakses necietīs. Kāda jēga no darbinieka, kurš sāpju dēļ to dienu nomuļļā? Neviens no tā neiegūst," uzskata Šulcs.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!