"Tā bučošanās parlamentā un izlaidumos bija par traku." Vai pandēmija izskaudīs sarokošanos, apskāvienus un sabučošanos? Skaidro pašmāju etiķetes eksperte (7)

Ne jau netīros džinsos, ar kuriem pa dienu ir rosījies darbā, vakarā ieskrien arī operā. Cilvēkiem vajadzētu mazliet aizdomāties un paskatīties. Ir 21. gadsimts un kas tad ir mainījies!?

Cilvēki savā starpā sarunājas, viņiem ir divas rokas un kājas, viņi mīl un laiž pasaulē bērnus - viss notiek tieši tāpat kā 20. gadsimtā.

Tikai jautājums, ka pasaule tiek globāli izlaista. Tas nenotiek tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Šajā gadījumā mēs redzam, kur var nonākt cilvēku attiecības, ja mēs turpināsim tādā veidā saskarsmi, kultūru, morāli, kā to tagad ļoti intensīvi veicina. Mēs taču redzam, kas šobrīd notiek dabā. Arī dabai ir savi noteikumi. Dabā ir savi noteikumi, un tie  vienkārši ir jāpilda. Ja nepildam tos, tad nekas pozitīvs nevar sanākt. Tas pats ir arī sabiedrībā ar attiecībām.

Pie tam man ir jāteic, ka Latvija vispār ir vaidētāju valsts. Mums visu laiku patīk traka drāma.

Līdz ar to viss šķiet it kā ir atļauts un mēs turpinām veidot drāmu uz pārdzīvotās okupācijas rēķina. Taču jāteic, ka okupācija beidzās pirms 30 gadiem. Varbūt vienreiz beigsim par to runāt un sāksim dzīvot. Sāksim dzīvot jaunu dzīvi," uz pozitīvām pārmaiņām sabiedrību mudija etiķetes un protokola konsultante.

Vai pandēmija būs izskaudusi sarokošanos, sabučošanos un apskāvienus?

"Īpaši vīrieši bija ļoti aizrāvušies ar sarokošanos. Nonstopā rokojās. Strādājot 20 gadu vienā darba vietā, dienā vairākkārt sarokojās. Vairs jau nebija tam gala!

Es ceru, ka cilvēki tagad mazāk rokosies, un tā būs etiķetes ievērošana nevis neievērošana.

Sāks arī mazāk apkampties, kas nebūt nav raksturīgi un ieteicami ziemeļu tautai. Apskaušanos cilvēki Latvijā ir ieveduši un ieviesuši no ārzemēm. Redz, kā viņi tajās siltajās valstīs apkampjas! Bet siltajās valstīs ir sava etiķete, etniskā vide un mēs dzīvojam citā vidē. Ne viss, kas der ekvatorā, der ziemeļos. Nav jau tā, ka uzreiz jāmetās ar visiem apskauties. Patiesībā tā nav nekāda sirsnība," stāsta Strautmane.

Eksperte uzskata, ka esam no citām valstīm "ievilkuši" svešu kultūru, kas mūsu etniskajā vidē neiederas.

"Es pati esmu no tām, kas vienmēr sabučo savus tuvos un mīļos cilvēkus – meitas, mazbērnus un tuvos draugus. Mani tuvākie cilvēki zina, ka esmu bučas cienītāja. Taču tas nenozīmē, ka es, tiekoties ar cikvēkiem, bučoju visus pēc kārtas. Nekad nebučojos ar svešiem cilvēkiem. Savus tuvos un mīļos cilvēkus kaut desmit reizes dienā varu bučot un tas būtu tikai pozitīvi.

Taču tā bučošanās, kas sākās pirms 15 gadiem, notika gan parlamentā, gan pasniedzot izlaidumā atestātus, bija par traku.

Ja valsts prezidents pasniedz kādam ordeni, viņš nebučojas. Tā ir oficiāla darbība. Pasniedzot atestātu vai diplomu mācību iestādēs, nevajadzētu bučoties. Mazliet par skolotājiem, kas varētu lasīt šo rakstu un teikt "Kā tad tā? Mani mīļie skolnieki!" Ziniet, būsim atklāti, visiem tu mīļš nebūsi. Ja skolotājs ir iedomājies, ka visiem ir vienādi mīļš un sirsnīgs, tas nebūt nenozīmē, ka tas tā ir. Varbūt skolotājs ir mazliet aizrāvies ar sevi? Oficiālā izlaidumā nevajadzētu skolotājiem bučoties ar saviem skolēniem," uzskata etiķetes konsultante.

Strautmene priecātos, ja pandēmijas ietekmē tas viss mazinātos un sabiedrībā piedzīvotu izmaiņas.

"Piespiedu kārtā, bet cilvēki varbūt sāks ievērot etiķeti. Tātad esam arī šajā Covid-19 pandēmijā atraduši, ko pozitīvu," sarunā ar "Apollo.lv" pauž Strautmane.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!