Viens no izaicinošākajiem uzdevumiem vecāku dzīvēs ir audzināt pusaudzi. Neatņemama jaunā pieaugušā nobriešanas daļa ir dzimumdzīves un savas seksualitātes izprašana. Viss nezināmais ir vilinošs, bet var izrādīties arī bīstams. Kā vecākiem pasargāt savu bērnu, saglabājot jaunieša uzticību un nepārkāpjot privātuma robežas, portāla "Apollo.lv" projekta "Upura cīņa" ietvaros stāsta biedrības "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle.
Biedrības "Papardes zieds" misija ir panākt, lai Latvijā tiktu īstenotas katra cilvēka seksuālās un reproduktīvās tiesības, lai katram būtu pieejami kvalitatīvi pakalpojumi un izvēle tiktu izdarīta, balstoties uz kvalitatīvu informāciju.
Iveta Ķelle ir "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja kopš 2003. gada. Jautāta, kā pa šo laiku ir mainījusies jauniešu izpratne par seksualitāti, viņa norāda, ka mainījušās informācijas ieguves iespējas, kas ir gan labi, gan slikti, jo tas nozīmē, ka ir pieejams ļoti dažāds saturs no ļoti dažādiem avotiem.
"Tajā laikā, visticamāk, bija ļoti maz vai neviens cilvēks, kam bija viedtālrunis, šobrīd mēs nevaram iedomāties pat bērnu, nereti pat zīdaini, kurš nav rokās turējis viedtālruni. Tā ir kļuvusi par dzīves neatņemamu sastāvdaļu," kā svarīgu pārmaiņu mūsu dzīvēs kopš 2003. gada min Ķelle.
"Tā ir tāda vislielākā pārmaiņa, kas ir notikusi. Ko tas nozīmē? Tas ir gan labi, gan slikti.
Bieži saka: "Kāpēc jaunieši vispār būtu jāmāca par seksu? Viņi taču visu informāciju var atrast." (..) Taisnība, var atrast. Jautājums tikai - kādu informāciju? Cik tā ir korekta, nekorekta, ne tajā laikā, jo ikviens jau var atzīmēt, ka viņam ir 18 gadi, kaut vai patiesībā ir 5, 7 vai 10.