Jelgavas pašvaldībai KP piemērojusi 51 123 eiro sodu par negodīgas konkurences veidošanu atkritumu apsaimniekošanā

KP nolēmusi sodīt Jelgavas pilsētas pašvaldību par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas saistīts ar pašvaldības rīcību, nepamatoti un neatbilstoši regulējumam nodrošinot savai kapitālsabiedrībai SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi" tiesības darboties sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā.

KP skaidroja, ka Jelgavas pilsētas pašvaldībai ir pienākums organizēt atkritumu savākšanas un pārvadāšanas procesu Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā, tostarp nosakot kārtību, kādā notiks atkritumu apsaimniekošanas process no to savākšanas līdz apglabāšanai. Regulējumā noteikts, ka Latvijā ikvienai pašvaldībai ir rīcības brīvība izvēlēties veidu, kā nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā, izvēloties pakalpojumu sniedzēju vienā no trim procedūrām.

Konkurences uzraugā atzina, ka Jelgavas pilsētas pašvaldība no 2004. gada nodrošina atkritumu apsaimniekošanu, piemērojot tā dēvēto "in-house" procedūru jeb uzticot pakalpojumu sniegšanu savai kapitālsabiedrībai. Taču izvēloties pakalpojumu sniedzēju šīs procedūras ietvaros, pašvaldībai jāīsteno pilnīga kontrole pār kapitālsabiedrību, neiesaistot privāto kapitālu.

Vienlaikus KP norādīja, ka "Jelgavas komunālie pakalpojumi", kuram nodota sadzīves atkritumu savākšana un pārvadāšana Jelgavas pilsētā, 51% pamatkapitāla daļu pieder Jelgavas pašvaldībai, taču 49% pamatkapitāla daļu pieder privātam tirgus dalībniekam SIA "Kulk". Tādējādi KP secinājusi, ka faktiskos apstākļos nepastāvēja visi regulējumā noteiktie kritēriji, kas pieļautu "in-house" izņēmuma piemērošanu.

"Gadījumā, ja pašvaldība pati iesaistās pakalpojumu sniegšanā, uzskatāms, ka pašvaldība darbojas privāto tiesību jomā.

Savukārt situācijā, kad pašvaldība nodod atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma izpildi savai kapitālsabiedrībai, piemērojot "in-house" principu un nerīkojot publisko iepirkumu, uzskatāms, ka pašvaldība pati nodrošina pakalpojuma sniegšanu, kas tādējādi nozīmē, ka Jelgavas pilsētas pašvaldība veic saimniecisko darbību. Tā rezultātā Jelgavas pilsētas pašvaldības rīcība ir pakļauta dominējošā stāvokļa ļaunprātības izmantošanas aizliegumam," atzina KP.

Iestādē atgādināja, ka 2006. gadā tika grozīts Atkritumu apsaimniekošanas likums, kas noteica, ka pašvaldība līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju drīkst slēgt tikai uz noteiktu termiņu - ne īsāku par trim un ne garāku par pieciem gadiem. Tādējādi līgumi, kas noslēgti nepiemērojot vai neatbilstoši piemērojot normatīvus par publisko iepirkumu, ir izbeidzami līdz 2013. gada 1. jūlijam. KP atzina, ka Jelgavas pilsētas pašvaldība šo pārejas periodu neņēma vērā un, neskatoties uz likuma grozījumiem, arī pēc 2013.gada turpināja nepamatoti izmantot "in-house" izņēmumu un sadarboties ar "Jelgavas komunālajiem pakalpojumiem".

"Tā rezultātā pašvaldība izmantoja savu dominējošo stāvokli un vairāk nekā septiņus gadus pēc grozījumos noteiktā līgumu darbības termiņa ir nodevusi tiesības konkrētajā tirgū vienam tirgus dalībniekam,

tādējādi izslēdzot citus potenciālos sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzējus, nedodot iespēju citiem tirgus dalībniekiem piedāvāt savus pakalpojumus," skaidroja KP.

KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis atzina, ka Jelgavas pilsētas pašvaldības rīcības rezultātā, ilgstoši noslēdzot sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgu, iedzīvotāji nevarēja saņemt izvēles ziņā, iespējams, kvalitatīvāku un efektīvāku pakalpojumu, ko savukārt var iegūt, izvēloties pakalpojumu sniedzēju konkurences cīņā.

Ņemot vērā, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana šajā lietā izpaudusies kā Jelgavas pilsētas pašvaldības rīcība, izvēloties pakalpojuma sniedzēju veidā, kas neatbilst regulējumam, KP pašvaldībai piemērojusi naudas sodu 51 123 eiro apmērā.

Savukārt "Jelgavas komunālajiem pakalpojumiem" bez pašvaldības iniciatīvas un lēmuma slēgt pakalpojuma līgumu nebūtu iespējas iegūt dominējošo stāvokli sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū, tādējādi kapitālsabiedrības rīcībā nav saskatāms pārkāpums par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

"Jelgavas komunālie pakalpojumi" reģistrēta 2004. gadā, un tās pamatkapitāls ir 23 714 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas kapitālā 51% pieder Jelgavas pilsētas domei, bet 49% - "Kulk", kuras vienīgā īpašniece ir Eva Melbārde. "Jelgavas komunālo pakalpojumu" apgrozījums 2020. gadā bija 3,974 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa bija 267 380 eiro.