Ģenerālprokurors mudina Ādamsona krimināllietu izskatīt tuvākajā laikā

Stukāns norāda, ka šajā lietā pieredzējis prokurors iesaistīts jau kopš pirmā brīža, kad ierosināts kriminālprocess.

"Es neredzu nepieciešamību veikt izmeklēšanu gadiem. Tie varētu būt vairāki mēneši, bet lieta jāvirza uz tiesu.

Šajā lietā runa ir par vēsturi nevis nākotni. Pierādījumiem jābūt fiksētiem, un Valsts drošības dienesta (VDD) lietvedībā nav simtiem kriminālprocesu, tāpēc es ceru, ka dienests var novirzīt pietiekamus resursus, lai lietu "apstrādātu" tuvākajā laikā," uzsvēra ģenerālprokurors.

Stukāns lietas apstākļus gan komentēt nevarēja, jo ar kriminālprocesa materiāliem nav iepazinies.

Iepriekš vēstīts, ka Ādamsons jūnijā tika aizturēts aizdomās par spiegošanu Krievijas labā, un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa viņam kā drošības līdzekli ir piemērojusi apcietinājumu. Arī Ādamsonam Rīgas apgabaltiesa iepriekš noteikto drošības līdzekli -apcietinājumu, nebija grozījusi. Šajā lietā apcietinājums arī piemērots Krievijas pilsonim, bijušajam valsts drošības komitejas (VDK) darbiniekam Genādijam Silonovam un bijušajam Latvijas PSR VDK Izmeklēšanas daļas nodaļas priekšniekam Andrim Strautmanim.

Likumā teikts, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziegumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziegumu, netraucēs vai neizvairīsies no izmeklēšanas.

Saeimas vairākums 10. jūnijā nolēma piekrist kratīšanas veikšanai deputāta Ādamsona dzīvesvietā un darba vietā, viņa aizturēšanai, apcietināšanai un citu drošības līdzekļu piemērošanai, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemto priekšmetu apskatei.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka VDD attiecībā uz Ādamsonu ir aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm.

Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus - dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret "Nord Stream 2". Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.

Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nav pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.

Tāpat viņš darbojas vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojas deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019. gada janvāra Ādamsons ir deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.

Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādus posteņus PSRS Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris, bet vēlāk pievērsās politikai. Ādamsons aizvien saņem Krievijas maksāto militāro pensiju