Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

FOTO Olimpiskie pārgājieni visai ģimenei un jaunas atpūtas vietas. Kādi ir jaunumi no Latvijas mežiem?

Ilustratīvs attēls. Foto: shutterstock.com

Vasarīgais laiks Latvijā ir labs iemesls, lai vairāk izietu ārā no mājām un pabūtu pie dabas krūts. Viena no idejām, ko var īstenot būtībā jebkurā Latvijas apkaimē ir atpūta vai pastaiga mežā, ko daudzviet var darīt visos gadalaikos. Arī pandēmijas dēļ ierobežotā ceļošana uz ārvalstīm ir vēl viens iemesls, lai dotos apmeklēt kādu jaunu vai sen neapmeklētu dabas nostūri, jo ir iespējams, ka šī vieta pēdējā laikā ir labiekārtota ar atpūtas vietu vai speciāli izstrādātu dabas taku. Sīkāk par to, kādas pēdējā laikā jaunas dabas takas vai citi jaunumi atpūtniekiem sagaidāmi Latvija mežos, portālam "Apollo.lv" pastāstīja "Latvijas Valsts meži" Ilgtermiņa plānošanas speciāliste Sarmīte Melne. 

Atjaunotas dabas takas

LVM pārstāve informēja par pēdējā laikā atjaunotajām Latvijas dabas takām.

  • Vasenieku purva taka, Ventspils novadā. Taka sākas purva malā, šķērso tā vidusdaļu ar lāmām un slīkšņām, garām bebru dambim aizved līdz putnu vērošanas tornim un tad pa grāvja malu var atgriezties atpakaļ. Šajā maršrutā iespējams redzēt dažādas purvu ainavas. Takai tagad izveidota jauna skatu platforma putnu vērošanai.
Vasenieku purva taka.
Vasenieku purva taka. Foto: LVM/Publicitātes foto
  • Kaltenes kalvas, Talsu novadā. Atrodas aptuveni 1,5 kilometru attālumā no Kaltenes jūrmalas. Kalvas ir skaisti un savdabīgi dabas veidojumi – laukakmeņu vaļņi, kas atrodas mežā un ir klāti ar sūnām. Tie ir izteiksmīgākie šāda tipa veidojumi Latvijā. Nesen atjaunota infrastruktūra dabas objekta apkārtnē.
Foto: LVM/Publicitātes foto
  • Slutišķu krauja, Daugavpils novads. Vislielākais kvartāra iežu atsegums Daugavas ielejas Latvijas daļā. Tās augstums – 40,9 m, garums 400 m. Kraujas nogāzes slīpums ir 38 grādi. Blakus kraujai izveidota jauna pastaigu taka, izvietotas koka kāpnes, koka tiltiņi pāri gravām, vides objekts "Raganas mājiņa" un divi informatīvie tūrisma stendi, kuros tiek piedāvāta informācija par Slutišķu gravu vēsturisku veidošanos, kā arī pastaigu takas shēma. Takas garums ir aptuveni 2 km.
Foto: LVM/Publicitātes foto
  • Vilkaču taka, Tukuma novads. Vilkaču taka veidota tā, lai beigtos meža enerģētiski pozitīvajā daļā, tāpēc to nevajadzētu pamest vai mainīt virzienu pusceļā. Oriģinālā Vilkaču taka - "Vilks, kas gaudo pret mēnesi" - marķēta ar baltu vilka ķepas nospiedumu, taka ģimenēm – "Vilcēna riksis" - būs marķēta ar 2 mazām ķepām. Takas apkārtnē nesen labiekārtota infrastruktūra.
Foto: Tukuma TIC/Publicitātes foto

Jaunas atpūtas vietas, kas pieejamas cilvēkiem ar kustību traucējumiem

Tāpat labiekārtota infrastruktūra pie iecienītiem dabas objektiem ir cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslos.

  • Nīcgales Lielais akmens, Daugavpils novads. Latvijas lielākais dižakmens – ir teikām un leģendām apvīts, tūristu iemīļots apskates objekts Latgalē. Pie dabas objekta tagad ierīkota jauna lapene, kas ir piemērota, lai piekļūtu un pie galda tiktu cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
  • Vasas, Salacgrīvas novads. Atpūtas vieta pie jūras. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala". Izveidota speciāla nobrauktuve ar skatu platformu galā. Tāpat pie atpūtas vietas ierīkota speciāla un plaša autostāvvieta cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
  • Pīļzezers, Siguldas novads. Atpūtas vietas pie ezera ar peldvietām. Izveidota koka laipa un skatu platforma, kas piemērota cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tāpat izveidota ierīkota speciāla autostāvvieta.
  • Ložmetējkalns, Jelgavas novads. Apkārtnē ir saglabājušās unikālas liecības par Pirmā Pasaules kara nocietinājumiem un šajā vietā notikušajām Ziemassvētku kaujām. Blakus skatu tornim izveidota piemērota atpūtas vieta.
Engures dabas parks. Ilustratīvs attēls.
Engures dabas parks. Ilustratīvs attēls. Foto: Valdis Skudre/shutterstock.com
  • Engures ezera dabas parks. Latvijas lielākā piejūras ezera dabas parks, kurā mājo reti sastopami augi, savvaļas govis un zirgi, kā arī populāra vieta putnu vērošanai. Parkā ierīkota speciāla atpūtas vieta.
  • Skrīveru dendrārijs. Aizsargājams dabas objekts, kurā ir iespēja iepazīties ar citu zemju tradicionālo mežu ainavu, nepametot Latvijas teritoriju. Šeit sastopamas apmēram 300 introducētās koku un krūmu sugas, kas saglabājušās no tām 679 sugām, kas te auga pirms Pirmā pasaules kara. Parka teritorijā ierīkota speciāla atpūtas vieta.
  • Kokneses muižas ansamblis. Muižas ansambli veido muižas pārvaldnieka māja, kas kopā ar laukakmeņu mūra klēti ar sarkano ķieģeļu arkādi centrā, kur atrodas krodziņš "Rūdolfs", un bijušā muižas veļas mazgātava. Šeit no 1885. līdz 1887. gadam dzīvoja rakstnieks Rūdolfs Blaumanis, te apgūdams muižas pārvaldīšanas prasmi. Muižas teritorijā ierīkota speciāla atpūtas vieta.
  • Dundagas pils parks. Lielākā pils Ziemeļkurzemē, turklāt labi saglabājusies. Sākta celt 13. gs. un laika gaitā divas reizes nodegusi un vairākkārt pārbūvēta, pēdējo reizi pēc nodedzināšanas 1905.g. Ar pili saistās daudz teiku, no kurām pazīstamākā ir par Zaļo jumpravu. Parka teritorijā ir ierīkota speciāla atpūtas vieta.
  • Balvu vecais parks. Pie Balvu ezera ierīkota speciāla atpūtas vieta.

Olimpiskie pārgājieni visai ģimenei

LVM sadarbībā ar Latvijas olimpisko komiteju (LOK) izveidojuši Olimpisko pārgājienu maršrutus visā Latvijas teritorijā, kas ir piemēroti ģimenēm, kas vēlas mežā laiku pavadīt īpaši aktīvi un izzinoši.

Foto: Ekrānuzņēmums/Latvijas Valsts meži

Izceltie Olimpisko pārgājienu maršruti ir digitāli - tie nav marķēti dabā, bet tos var iziet ar GPS palīdzību, telefonā atverot augstāk redzamo karti vai lietotni "LVM GEO". Lejupielādējot lietotni, jāizvēlas fona karte "Ortofoto karte" un jāiespējo datu slānis "LVM Tūrisma vietas" - "Olimpiskie pārgājieni" un "Tūrisma infrastruktūra", lai Olimpiskie pārgājieni kļūtu pieejami. Arī aplikācijā maršruti ir izcelti oranžā krāsā un tos var izpētīt pietuvinot karti - tad tajos būs redzami arī digitālie izziņas punkti, kas apzīmēti ar ikonām – pirkstiņiem, kas spiež uz pogas. Nonākot pie izziņas punkta, uz tā jāuzspiež un zemāk jāatver "digitālais izziņas punkts", kur aprakstīts gan veicamais uzdevums, gan papildu informācija.

Katrā maršrutā izvietoti 10 - 30 digitālie izziņas punkti ar dažādiem sportiskiem un izzinošiem uzdevumiem, tai skaitā, iespēju uzkāpt virtuālajā skatu tornī, lai iepazītu meža bagātības no Cūkmena lidojuma.

Video: Pamācība, kā darbojas olimpiskie pārgājieni

Bezmaksas sagatavotie maršruti ir apļveida ar garumu 3 - 5 km un tie ved gan pa taciņām, gan mežonīgu apvidu. Dabā sportot un iepazīt mežu aicinātas ģimenes, klases un jebkurš interesents, ievērojot valstī noteiktos pulcēšanās ierobežojumus. Telefonam nepieciešams interneta un GPS pieslēgums, lai orientētos sagatavotajos digitālajos maršrutos un atvērtu digitālos izziņas punktus. Jāņem vērā, ka GPS ne visiem telefoniem darbosies vienādi un pilnīgi precīzi, tāpēc to vēlams notestēt pirms došanās dabā.

Olimpiskajos pārgājienos ikviens var iepazīt dažāda vecuma mežus un mežsaimnieciskās darbības, kas tajos tiek īstenotas – meža atjaunošanu, kopšanu, audzēšanu un dabas aizsardzību, kas ir daļa no bezgalīgā meža apsaimniekošanas cikla.

Foto: www.lvm.lv/Publicitātes foto

Visbeidzot, regulāri tiek atjaunota arī LVM izstrādātā mobilā aplikācija "LVM GEO", kas ir piemērota rūdītiem un prasīgiem atpūtniekiem mežā. Par šo un citām aplikācijām portāls "Apollo.lv" informēja jūlija sākumā.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu