/nginx/o/2021/07/23/13938507t1hd454.png)
Maijā mediji ziņoja, ka Eiropas Savienība nolēmusi vairs neiepirkt "AstraZeneca" vakcīnas. To "Rīga TV24" raidījumā "Ziņu Top" 14. jūlijā komentēja bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (Kustība Par!). Viņa norādīja, ka tas ir pārsteidzīgi, tajā skaitā tāpēc, ka "AstraZeneca" vakcīna piedāvājot labāku aizsardzību pret Covid-19 izraisošā vīrusa delta variantu nekā "Pfizer/BioNTech" vakcīna. Taču tā nav – gan tolaik, gan šobrīd pieejamie pētījumu dati liecina par pretējo.
Raidījumā Viņķele stāstīja:
“"AstraZeneca", kā izrādās, ir labāka uz Delta varianta pasargāšanu nekā slavenais "Pfizer", piemēram.”
Atsaucoties uz Viņķeles teikto, vēlāk publicēts arī raksts vietnē la.lv.
Vaicājām Viņķelei, kādos avotos viņa guvusi šādu informāciju. Viņa rakstiskā atbildē norādīja uz medija "Forbes" rakstu, kur stāstīts par "Pfizer/BioNTech" vakcīnas efektivitāti pret delta variantu, atsaucoties uz Izraēlas veselības ministrijas datiem. Izraēlas pētījuma dati norāda, ka vakcīna ir 64% efektīva pret inficēšanos un simptomātisku saslimšanu, bet pret smagu saslimšanu un hospitalizāciju – 93%. Taču rakstā nav salīdzinājuma ar "AstraZeneca" vakcīnu.
Viņķele norādīja, ka bija lasījusi citas ziņas par "AstraZeneca" efektivitāti, kur tā norādīta ap 70% (tāds efektivitātes rādītājs tiešām redzams mediju rakstos, piemēram, šeit un šeit). Tāpat viņa piebilst: "Kopš vakardienas ir publicēts pabeigts pētījums ar vakcīnu salīdzinājumu no Apvienotās Karalistes. Kad piedalījos TV24, vēl nebija."
Pabeigtais Lielbritānijas pētījums tiešām publicēts tagad, taču līdz jūlija vidum bija pieejami arī citi pētījumi, kuros redzams, ka "Pfizer/BioNTech" efektivitāte ir augstāka nekā "AstraZeneca". Uz tiem bija norādīts arī Viņķeles minētajā "Forbes" rakstā. Tajā ir atsauces uz trim pētījumiem. Viens publicēts medicīnas žurnālā "The Lancet". Tur norādīts, ka "Pfizer/BioNTech" nodrošinātā aizsardzība pret delta variantu ir 79%, bet "AstraZeneca" vakcīnai – 60%. Otrā pētījumā, kurš publicēts maija beigās, konstatēts, ka "Pfizer/BioNTech" efektivitāte pret delta variantu ir 87,9%, bet "AstraZeneca" – 59,8%. Savukārt jūnija vidū datus par efektivitāti pret hospitalizāciju publicēja Anglijas sabiedrības veselības aģentūra (Public Health England). Abas vakcīnas uzrāda augstu efektivitāti – 96% un 92% – taču augstāka tā ir "Pfizer/BioNTech" vakcīnai.
Jāpiebilst, ka šāda informācija par vakcīnu efektivitāti bija publicēta arī medijos latviešu valodā, tajā skaitā Re:Check.
Arī Viņķeles pieminētais pētījums Apvienotajā Karalistē, kas publicēts pēc viņas uzstāšanās RīgaTV24, rāda, ka "Pfizer/BioNTech" vakcīna nodrošina 88% efektivitāti pret simptomātisku saslimšanu ar vīrusa delta variantu, bet "AstraZeneca" – 67%. Savukārt viena "Pfizer/BioNTech" deva ir 36%, "AstraZeneca" – 30% efektīva.
Viņķele veselības ministres amatu zaudēja šā gada janvārī. Premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) viņas demisiju pieprasīja, kad atklājās, ka Latvija nav izmantojusi iespēju pieteikties uz visām pieejamajām "Pfizer/BioNTech" vakcīnu devām, Veselības ministrijas ekspertiem paļaujoties galvenokārt uz "AstraZeneca" vakcīnām. Vēlāk Viņķele šāda vakcīnu portfeļa piedāvāšanu valdībai nosauca par savu kļūdu un atvainojās.
Secinājums: Bijusī veselības ministre Ilze Viņķele RigaTV24 raidījumā norādīja, ka AstraZeneca vakcīna ir efektīvāka pret Covid-19 delta variantu nekā "Pfizer/BioNTech" vakcīna. Viņķele informācijas avotus izvēlējusies selektīvi. Līdz jūlija vidum, kad viņa piedalījās raidījumā, jau bija pieejami dati, kas liecina par pretējo, piemēram šeit, šeit un šeit. Tie arī bija minēti rakstā, uz ko eksministre norāda, pamatojot savu apgalvojumu.
/nginx/o/2022/02/15/14367608t1h2e4d.jpg)