Noteikti arī turpmāk daudzas sapulces noritēs attālināti, tomēr liela daļa uzņēmumu joprojām nav izveidojusi vienotu standartu, kā īstenot "sapulces viena klikšķa attālumā". Pat ja tas nešķiet svarīgi, jāatceras, ka uzņēmumā, kas īsteno "hibrīddarba" modeli, attālināto sapulču rīkošana ir ļoti nozīmīgs komunikācijas rīks, kas ļauj sasniegt ikvienu darbinieku jebkurā viņu atrašanās vietā.
Nākamais izaicinājums ir tas, kā notiks atgriešanās fiziskajā darba vietā. Ļoti ticams, ka darba devējs varētu pieprasīt no darbinieka, piemēram, vakcinācijas sertifikātu vai negatīvu Covid testu. Tāpat strādājošie, atgriežoties savās darba vietās, var piedzīvot dažādas citas problēmas, piemēram, bailes no tā, kā būs mainījušās attiecības ar kolēģiem, redzot viņus klātienē.
"Covid pandēmijas laikā uzņēmumi lielākoties cenšas saglabāt vienlīdzības sajūtu, un, piemēram, rīkojot klātienes sapulces, strādājošie var ņemt līdzi savus datorus, lai sajūtas būtu mazliet līdzīgas tam, kā sapulces notiek attālināti. Šī ir interesanta loģika, taču ir skaidrs, ka runāšana ar reālu personu nav aizstājama – agri vai vēlu runāšana ar datora vai telefona ekrānu vairs nebūs pietiekami efektīvs komunikācijas rīks un cilvēki paši gribēs klātienes komunikāciju ar kolēģiem," saka Odonels.
Paredzams, ka būs arī daudzi uzņēmumi, kas vienkārši atjaunos klātienes darbu, neko nemainot savā darba modelī – it kā iepriekšējais pusotrs gads nebūtu bijis. Tas notiks vienkārši – cilvēki atgriezīsies savā darba vietā, viņi tiks klātienē iepazīstināti ar jaunajiem kolēģiem, kas pievienojušies komandai pandēmijas laikā, un pārējais viss notiks tieši tāpat kā agrāk.