Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

"Mēs atkal mācāmies, kā ir sadzīvot visiem kopā." Māra Upmane-Holšteine atklāti par dzīvi pēc slimnīcas (1)

Māra Upmane - Holšteine
Māra Upmane - Holšteine Foto: Ieva Leiniša/LETA

Māra Upmane-Holšteine vietnē "Instagram" publicēja videoklipu, kurā skaidroja, kā mainījusies ģimenes dzīve pēc dēla izrakstīšanas no slimnīcas.

Aprīļa sākumā dziedātāja savā "Instagram" profilā atklāja, ka viņas ģimenei nācies piedzīvot smagu triecienu - viņas četru gadus vecajam dēliņam atklāta slimība. Diagnoze - leikēmija. Esošās situācijas pieņemšana un slimnīcā pavadītais laiks bija kļuvis par pārbaudījumu Mārai un viņas ģimenei. Nu dziedātāja skaidroja, ko nozīmē būt mājās pēc slimnīcas.

"Nolēmu ierakstīt šo video, jo ir maza pretruna tajā, kāds ir priekšstats un kā tas ir dzīvē. Visiem liekas, ka tu iznāc no slimnīcas, aiztaisi durvis un viss ir normāli. Tas trakākais ir tas, ka tā likās arī man pašai. Tomēr tā nav. Pēc slimnīcas tu rēķinies, ka ir kaut kāds terapijas turpinājums, mūsu gadījumā tās ir uzturošās ķīmijas zāles pusotra gada garumā, reizi nedēļā nododam asins analīzes, no analīžu rādītājiem izrietot saprotam, kāda zāļu deva jādod.

Tā kā zāles ir fonā, tad tām ir arī blakusparādības. Ir garastāvokļa maiņas, dusmas mēdz pavīdēt. Tomēr tā īstā lieta ir tāda, ka ar prātu objektīvi tu taču redzi, ka viss ir kārtībā.

Tad parādās emocijas, pēkšņi "izlien" paranoja.

Atgriezties normālā ģimenes dzīvē ir grūti, jo bērni bija pieraduši, ka viņiem atsevišķi velta laiku. Attiecību dinamika ģimenē pa šiem astoņiem mēnešiem bija ļoti izmainījusies. Mēs atkal mācāmies, kā ir sadzīvot visiem kopā. 

Mums bija sajūta, ka Ezra ir gatavs bērnudārzam, gribējām lai viņš ātrāk socializējas. Man gribējās, lai viņš zina, ka viss ir normāli, ka pret viņu izturas, kā pret normālu bērnu.

Man ir paranoja un es domāju, ka tā būs vēl ilgi. Pie katra sīkumiņa, viņš, piemēram, pasaka, ka viņam sāp kājiņas un es uzreiz sāku uztraukties. Ļoti dažādas var būt sekas ķīmijterapijai, bet es uzskatu, ka man nav pamata uztraukties, jo Ezra jūtas ļoti labi.

Pats galvenais ir - hei, tava terapija ir beigusies, laipni lūgtas visas mentālās problēmas!

Manuprāt, tā ir neizbēgama šīs lietas sastāvdaļa. Piemēram, mums nomira putniņš dārzā. Ak kungs, kā es raudāju par to putniņu, tāpēc, ka tas uzreiz "atsit" man kaut kādas bailes, kas bija slimnīcā. Tādi "trigeri" ir daudzi un noteikti, ka būs daudzi arī turpmāk. Tas negaidītākais ir tas, ka es neesmu viņiem gatava. Es pati esmu pārliecināta, ka viss ir labi.

Mēs esam trīs mēnešus ārā no slimnīcas un es jūtu, ka ir miers, mazāka paranoja, mazākas bailes. Bet tas, ko es ar to visu gribēju pateikt - nekas nav tik vienkārši, kā izskatās. Objektīvi, jā, mēs esam tie laimīgie, bet tad ir otrs moments, ka tur iekšā ir dziļš ūdens, kas ir samutuļots tevī," sacīja mūziķe.

Nobeigumā dziedātāja aicināja dot viens otram atlaides, jo nemitīgi tiecamies uz perfekcionismu, taču jāmāk apstāties un novērtēt vienam otru. 

Atgādinām, ka Māra ir precējusies ar mūziķi Goran Gora. Abi ir vecāki meitām Hannai, Ronjai un dēlam Ezram Klāvam. 

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu