LIZDA priekšsēdētāja: Obligātās vakcinācijas noteikšana dažādu profesiju pārstāvjiem ļoti šķels kolektīvus (10)

Viņa uzsvēra, ka obligātās vakcinācijas noteikšana dažādu profesiju pārstāvjiem, tostarp pedagogiem, ļoti šķels kolektīvus un pretnostatīs pedagogu pret bērniem, viņu vecākiem un citiem skolotājiem. LIZDA ieskatā, jau šodien ir jāsāk strādāt ar informatīvām kampaņām, kurās ar individuālu pieeju nodrošinātu atbildes uz vēl neskaidrajiem jautājumiem.

Vanaga atzīmēja, ka pie vakcinēto pedagogu skaita vēl nav piesummēts pārslimojošo skolotāju skaits. Viņa piebilda, ka ir ļoti daudz tādu pedagogu, kuru analīzēs uzrādās augsts antivielu rādītājs, bet par savu slimošanu ar Covid-19 tie ģimenes ārstu nav informējuši, jo simptomi bijuši viegli. Ja šos skolotājus pieskaitītu vakcinēto pulkam, Vanaga ir pārliecināta, ka pret vīrusu pasargāto pedagogu īpatsvars tuvotos 70%.

Pēc tam, kad LIZDA pirmdien, 12. jūlijā, izsūtīja arodbiedrības biedriem anketu, lai noskaidrotu pedagogu attieksmi pret obligāto vakcināciju, Vanaga atklāja, ka 54,6% pedagogu no 4922 respondentiem ir negatīvi noskaņoti. Savukārt apmēram 26% ir noskaņoti pozitīvi, bet 19% ir neitrāla attieksme. Anketas rezultātus arodbiedrība vēl gaidīs līdz 15. jūlijam.

Vanaga norādīja, ka politiķi nepietiekami komunicē ar sabiedrību par to, ka dažu profesiju obligāta vakcinēšana nenodrošinās masu imunitāti. Atbildība par aizsardzību pret Covid-19 un tā bīstamajiem paveidiem esot jānes visai sabiedrībai, tostarp arī klātienes mācību rīkošana esot sabiedrības atbildība vakcinēties pret bīstamo vīrusu.

LIZDA vadītāja uzsvēra, ka augusta vidū rīkot informatīvas un skaidrojošas kampaņas ar individualizētu pieeju būs par vēlu. Savukārt par kopējo informatīvo kampaņu vakcinēties pret Covid-19 viedokļi stipri atšķiroties.

Lai mazinātu agresiju starp darba kolektīviem, LIZDA aicina politiķus neriskēt ar vakanču veidošanos, nosakot obligāto vakcināciju pedagogiem. Vanaga atzīmēja, ka sekas var rezultēties vēl simtiem tukšās amata vietās pie jau esošā pedagogu iztrūkuma skolās. Skolotājiem būs vairāki iemesli - kāds dosies ilgi gaidītajā pensijā, kāds lems par labu priekšlaicīgai pensijai, savukārt vēl kāds skolotājs vienkārši atstās profesiju, jo dzīvesbiedrs spēj nodrošināt ģimeni ar vienu atalgojumu, bet cits pedagogs pilnībā pievērsīsies sava biznesa attīstīšanai.

Jau ziņots, ka nedēļas laikā pret Covid-19 vakcinēto pedagogu īpatsvars pieaudzis par diviem procentpunktiem, sasniedzot 56% jeb 45 937 pedagogus no dažādiem izglītības līmeņiem, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) vakcinācijas dati uz 11. jūlija plkst. 22. Savukārt pret Covid-19 vēl nav vakcinējušies 36 599 skolotāji jeb 44%.

No kopumā vakcinēto pedagogu skaita, kuri saņēmuši pirmo vai abas potes pret Covid-19, pirmsskolas izglītībā pret vīrusu vakcinējies 10 031 jeb 44% pedagogi, vispārējā izglītībā - 31 720 jeb 59% pedagogu un augstākajā izglītībā 4186 jeb 76% pedagogu.

Vislielākais nevakcinēto īpatsvars ir pirmsskolas izglītības līmenī, kur pret Covid-19 nevakcinēti ir 56% pedagogu. Vispārējā izglītībā vēl nevakcinēts ir 41% pedagogu, bet augstākajā izglītībā - 24%. Savukārt vakcināciju pret Covid-19 noslēguši 52% jeb 43 320 pedagogu no pirmsskolas, vispārējās un augstākās izglītības iestādēm.

Kopumā izglītības sistēmā ir 82 536 pedagogi, no kuriem pirmsskolas izglītības līmenī strādā 22 873 skolotāji, vispārējā izglītībā - 54 128, bet augstākajā izglītībā - 5535 pedagogi.

Jau ziņots, ka šodien Ministru kabinets spriedīs par darba devēja tiesībām atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušus darbiniekus. Tajā tiks skatīts Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, ar kuriem plānots paredzēt darba devēja tiesības atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušus darbiniekus.