Igaunijas pētnieki prāmja "Estonia" korpusā atklāj divas nezināmas plaisas, par kurām zviedru pētnieki zināja ilgu laiku (2)

Kā vēsta laikraksts "Postimees", zviedru pētniekiem bija zināms par bojājumiem, kas konstatēti pirms pašreizējās izmeklēšanas. Pētniecība deva iespēju Zviedrijas pētniekiem apstiprināt šo informāciju un dalīties ar sabiedrību.

Izmeklēšanā tika atklātas vēl divas nezināmas plaisas, Zviedrijas medijiem pavēstīja Igaunijas Drošības izmeklēšanas centrs.

Zviedrījas Drošības pētījumu centra ģenerāldirektors Jonas Bekstrands apstiprināja atklājumu. Viņš sacīja, ka atklājums ir interesants, taču pastāv risks, ka datus interpretēs, pirms tiek iegūta plašāka informācija par plaisām.

"Tāpēc mēs vēlamies būt uzmanīgi, un mēs nevēlamies izdarīt secinājumus, kamēr mūsu eksperti nav apkopojuši visu informāciju," sacīja Jonas Bekstrands.

Jau ziņots, ka Prāmis "Estonia", kas būvēts 1980.gadā, nogrima vētrainā 1994.gada 28.septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz kuģa bija 989 pasažieri un apkalpes locekļi.

Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā.

Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.

Tā bija katastrofa ar lielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā.

Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisija 1997.gadā secināja, ka prāmis nogrimis konstrukcijas nepilnību, liela braukšanas ātruma un vētras dēļ. Saskaņā ar oficiālo versiju stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, to nogremdējot.

2020. gadā, nākot gaismā filmētāju atklājumam par caurumu vraka sānos, Igaunija, Somija un Zviedrija paziņoja, ka veiks jaunu izmeklēšanu.