Valsts darba inspekcija neredz būtiskus šķēršļus prasībai par obligātu vakcinācijas ieviešanu (9)

Tās neizslēdz, ka daļa biedru būs neapmierināti ar prasību obligāti vakcinēties un darbu labprātāk pamestu. Tikmēr Valsts darba inspekcija atzinusi, ka tā neredz būtiskus šķēršļus šādas prasības ieviešanā.

Valdība otrdien, 6. jūlijā, konceptuāli vienojusies, ka darba pienākumu pildīšanai vakcinācija pret Covid-19 varētu būt obligāta šādās iestādēs nodarbinātajiem: tās ir ārstniecības, sociālās aprūpes un izglītības iestādes.

Pedagogu arodbiedrība, kas iepriekš paudusi, ka skolotāju vakcinācijai vajadzētu palikt brīvprātīgai, piektdien, 9. jūlijā, sasaukusi arodbiedrības valdes ārkārtas sēdi, kurā plānots runāt arī par to, cik daudz skolotāju varētu izvēlēties darbu pamest, nevis vakcinēties.

"Tas ir viens no riskiem, ko mēs norādījām arī valdības sēdē. Tas ir jāizvērtē, jo jau šodien trūkst ļoti daudz pedagogu. Arī direktori pie mums ir vērsušies ar šo problēmu, un tāpēc tas bija viens no jautājumiem, ko mēs aicinājām izvērtēt.

100% mēs nekad nepanāksim, ka vakcinējas visi – 100%. Kāda daļa ies projām. Cik liela daļa tā ir? Kādam, iespējams, teiktu – tev ir jāizšķiras: vai nu tu tomēr vakcinējies un turpini strādāt, kādam šis obligātums liks mainīt viedokli par labu vakcinācijai, bet kādai daļai noteikti ne. Arī šāda informācija ir mūsu rīcībā, bet skaitliski – cik daudz? Tas būtu bijis jānoskaidro," sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.

Arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībā (LVSADA) domā tāpat. "Ar varu mīļš nebūsi, un tas 100% darbojas. Uzspiest kādu lietu otram ir diezgan bezcerīgi. Ja grib, lai visi vakcinētos, ir jāpārliecina cilvēki," norādīja LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa.

Biedru noskaņojumu pašlaik skaidro arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā (LBAS), kurā apvienojušās 20 dažādu nozaru arodbiedrības.

Bet savienības līderis Egils Baldzēns saredz vairākus riskus – tiesvedības, protestus un aizbraukšanu no valsts.

"Ja mēs šeit vēl radīsim nelabvēlīgākus papildu darba nosacījumus, tad tie, kuri nav tā kārtīgi noenkurojušies šeit, Latvijā, ar ģimenes māju, kuru nevar pārdot, ar dzīvokli, viņi sāk skatīties uz citu Eiropas Savienības valsti ar augstāku atalgojumu. Ar viņiem maigāku darba attiecību režīmu," norādīja Baldzēns.

Tikmēr Valsts darba inspekcija atzinusi, ka tā neredz būtiskus šķēršļus atsevišķās profesijās strādājošajiem piemērot prasību obligāti vakcinēties pret Covid-19.

"Domāju, ka noteikti vakcinācijas nepieciešamība ir izvērtēta. Izvērtēta no epidemioloģiskā viedokļa un vakcinācija kā priekšnoteikums darba veikšanai un pakalpojumu sniegšanai. Es domāju, ka šobrīd tas klusums ir tāpēc, ka nav vēl tā gala noregulējuma. Visi gaida. Protams, nemiers ir," sacīja Valsts darba inspekcijas direktora vietniece Andra Auziņa.

Tomēr likumā to pamatot varot. Tas ir izdarāms, sacīja arī valsts tiesību eksperts Edgars Pastars.

"Tas ir normāli, ka noteiktās profesijās sabiedrības intereses stāv pāri un tiek prasīts, ka cilvēks ar kaut ko nav slims. Atbrīvošanai no darba ir jābūt tā kā pēdējai izvēlei. Lai nav tā, ka darba devējs padomātu, – šie darbinieki nav vakcinēti, man viņi nepatīk un tāpēc es viņus atlaidīšu," sprieda Pastars.

Savukārt Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Solvita Olsena norādīja, ka nav jau pat noteikts, ka ir obligāti jāvakcinējas.

"Ir noteikts, ka tam konkrētajam darbam priekšnoteikums ir vakcinēšanās fakts. Līdz ar to cilvēks var izvēlēties. Un šajā ziņā mēs jau sen zinām – ir ļoti daudzi ar likumu noteikti nosacījumi, kas uzliek noteiktas veselības prasības dažādās nozarēs strādājošajiem. Bet, protams, ja mēs izmantotu to kā piespiedu mehānismu, tad, protams, mēs varētu apspriest, kā mēs pasargājam šos cilvēkus no lieliem riskiem," viņa sacīja.

Darbs pie likuma grozījumu izstrādes turpināsies līdz nākamās nedēļas vidum. Tad par to atkārtoti lems valdībā.