Lai arī zinām, ka lamu vārdi nav nekas labs, atsevišķās situācijās tie ir tie paši "garšīgākie" un var izlauzties katram emocionālā brīdī. Tiesa, visam sava vieta un laiks. Kļūstot par vecākiem, par šādu vārdu lietošanu ikdienā būtu jāaizmirst. Kādas sekas uz bērnu atstāj uzturēšanās verbāli vardarbīgā vidē un kā rīkoties, ja tomēr šāds vārds "pasprūk", sarunā ar portālu "Apollo.lv" stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs, bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.
Psihiatrs norāda, ka, saprotams, lamāties bērnu klātbūtnē nav normāla prakse, taču vērtēt visas situācijas pēc viena modeļa nevar - uz katru situāciju jāskatās individuāli.
"Viens ir, ja vecākiem šāds vārds "izsprūk", cits - ja tādā vidē tiek pavadīta ikdiena. Pirmajā gadījumā nekas slikts nenotiek, visiem kas tāds mēdz "izsprukt", un tam nekādas paliekošas sekas uz bērnu atstāt nevajadzētu.
Ja šāds vārds "pasprūk", būtiski ir atvainoties un paskaidrot, nevis vienkārši šo brīdi ignorēt, lai cik neērti paši nejustos.
Būtiski gan paturēt prātā, ka nepalīdz teikt - labs vai slikts vārds. Svarīgi paskaidrot, kāpēc tas ir slikts. Piemēram, šis vārds ir aizvainojošs," skaidro Bezborodovs.
"Jebkurai uzvedībai ir savi iemesli un mērķi."
"Ja runājam par konkrētas leksikas lietošanu, bērni jau paši šos vārdus no zila gaisa neizvelk.
Bērnus interesē daudz kas, īpaši šādi vārdi, kas ir aizliegti un var izraisīt reakciju.
Viņi to vienu reizi izdzird un tad atkārto, jo tas vecākos izraisa reakciju. Jebkurai uzvedībai ir iemesli un mērķi, ko viņi vēlas sasniegt. Tētim varbūt šis vārds "izspruka", bet, ja to pasakot bērnam, visi pievērsīs uzmanību, viņš izmantos iespēju to dabūt. Tā ir vēlamā reakcija.