Faraona Tutanhamona noslēpumainā nāve

Jaunietis pārcēla tēva mirstīgās atliekas uz Valdnieku ieleju, kā arī pārvietoja galvaspilsētu no Akhetatenas (Amarnas) uz Tēbām, ko mūsdienās sauc par Luksoru. Tēbas kļuva arī par reliģisko centru.

Faraons mira jau deviņpadsmit gadu vecumā, nezināmos apstākļos. Līdzšinējie pētnieku atklājumi norāda, ka viņam bija pat invaliditāte, kuras dēļ ikdienā nācies lietot spieķi, tādēļ par patieso nāves cēloni ir vairākas teorijas.

Vieni uzskata, ka agrā nāve bija veselības problēmu sekas, jo viņš piedzima ar tik daudziem ģenētiskiem traucējumiem, ka vēsturnieki ir pārliecināti - jaunieša vecāki bija brālis un māsa. Citi pieņēmuši, ka faraons nokrita, salauza kaulus, bet tie vēlāk nesaauga pareizi. Savukārt trešā versija pieļauj, ka nāve iestājusies inficētas rētas dēļ. Lēš, ka viņu, iespējams, pat noindēja, taču pierādīts tas nav.

Tutanhamona nāvi saista arī ar lāstiem un burvestībām. Vēsturnieki min, ka viņa kapeņu atvēršana 1923. gadā bija milzu kļūda, kas pār klātesošo galvām klāja drūmu lāstu, jo viņi tīši iztraucēja aizgājēju mieru noslēgtā kapā.

Vai tā ir taisnība - to nezina neviens, bet divus mēnešus pēc notikuma aristokrāts un mecenāts lords Karnarvons, kas bija viens no klātesošajiem kapeņu atvēršanā, mira oda koduma izraisītas asins saindēšanās dēļ.