Rīkojumu par jaunas darba samaksas kārtības veidošanu Ministru prezidents izdeva 2019. gada 27. novembrī pēc toreizējās veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) iniciatīvas, pēc arodbiedrības vārdiem, iepriekš nekonsultējoties ar sociālajiem partneriem. Arodbiedrība pārmet, ka modelis esot veidots nevis oficiālā darba grupā, bet gan domnīcā, kuras dalībniekus izvēlējusies VM "pēc tikai sev zināmiem kritērijiem". Domnīcas darbs arī neesot protokolēts.
LVSADA rosināja plānot darba samaksas paaugstināšanu jaunākajam medicīniskajam personālam un atbalsta personālam arī Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdēs 3. jūnijā un 30. jūnijā, taču saņēmusi veselības ministra atteikumu.
Pēc LVSADA priekšsēdētāja Valda Kera vārdiem, "ja veselības ministrs un Ministru prezidents atkārtoti ignorē taisnīgu arodbiedrības prasību nepakļaut diskriminējošai attieksmei zemāk atalgotos veselības aprūpes darbiniekus, arodbiedrībai atliek sākt streika priekšdarbus".
LETA jau rakstīja, ka jauno mediķu atalgojuma modeli plānots ieviest līdz 2023. gada 1. janvārim. Šajā laikā plānots pakāpeniski ieviest pilna laika ekvivalentu ārstniecības iestāžu struktūrvienībās, kā arī, sākot ar 2021.gada 31.decembri, veikt tarifu pārrēķinu. Savukārt no 2022. gada 1. janvāra notiktu atalgojuma mainīgās daļas noteikšana, vadlīniju izstrāde un individuālā atalgojuma jeb pamatalgas kritēriju ieviešana.
Mediķu atalgojuma modeļa kontekstā VM piedāvā lēzeni celt ārstu atalgojumu, ikgadēji to palielinot par 11,5%, līdz 2027. gadā tas sasniegs 3833 eiro tagadējo 2003 eiro vietā.
Mediķu atalgojuma modeļa izstrādē piedalījās Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija, slimnīcu vadītāji, ekonomisti, galvenās māsas no slimnīcām, Valsts kancelejas pārstāvji, ministrijas pārstāvji un universitāšu pārstāvji.