Mirušo skaits šogad pirmajos mēnešos Latvijā palielinājies par 20,1% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, vēstī Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šogad katrs desmitais mirušais bijis inficēts a koronavīrusu. Covisaslimšana diagnosticēta 11,9% aizgājēju.
Katrs desmitais nāves gadījums Latvijā bijis saistīts ar inficēšanos ar Covid-19 (8)
2021. gada pirmajās 23 nedēļās, proti, laika periodā no 4. janvāra līdz 13. jūnijam, Latvijā miruši kopumā 14 948 iedzīvotāji, kamēr pagājušā gada pirmajās 23 nedēļās Latvijā nomira 12 442 iedzīvotāji. Vienlaikus 2019. gada pirmajās 23 nedēļās Latvijā nomira 12 955 iedzīvotāji, bet 2018. gada attiecīgajā periodā - 13 655 iedzīvotāji.
Pēc statistikas pārvaldes datiem, visvairāk mirušo šogad bijis pirmajā nedēļā, proti, no 4. līdz 10.janvārim, - 836, bet vismazāk mirušo bijis 14.nedēļā, proti, no 5. līdz 11.aprīlim, - 547. Šogad 23 .nedēļā Latvijā miruši 634 iedzīvotāji, kas ir par 25,5% vairāk nekā pērn 23. nedēļā, kad Latvijā nomira 505 iedzīvotāji.
Vienlaikus, pēc Slimību profilakses un kontroles centra publiskotajiem datiem, šogad pirmās 23 nedēļās 1776 mirušajiem bija diagnosticēts Covid-19, tādējādi
mirušo īpatsvars ar diagnosticētu Covid-19 šogad 23 nedēļu laikā veidoja kopumā 11,9%. Tostarp gada pirmajā nedēļā šis īpatsvars bija 20,2%,
otrajā nedēļā - 15,8%, trešajā nedēļā - 16,9%, ceturtajā nedēļā - 10,8%, piektajā nedēļā - 19,1%, sestajā nedēļā - 16,1%, septītajā nedēļā - 13,4%, astotajā nedēļā - 11,5%, devītajā nedēļā - 13%, desmitajā nedēļā - 11,9%, 11.nedēļā - 9,5%, 12.nedēļā - 9%, 13.nedēļā - 8,9%, 14.nedēļā - 10,1%, 15.nedēļā - 11,4%, 16.nedēļā - 8,2%, 17.nedēļā - 6,8%, 18.nedēļā - 11,4%, 19.nedēļā - 8,3%, 20.nedēļā - 9,9%, 21.nedēļā - 7,9%, 22.nedēļā - 7,7%, bet 23.nedēļā - 6,8%.
2021. gada pirmajās 23 nedēļās mirušas kopumā 7932 sievietes, kas ir par 18,9% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, un 7016 vīrieši, kas ir pieaugums par 21,6%.
No šogad 23 nedēļās mirušajiem 85,8% jeb 12 825 bija iedzīvotāji, kuri ir vecāki par 60 gadiem, savukārt pērn attiecīgajā periodā 85,6% jeb 10 648 mirušie bija vecāki par 60 gadiem.
Tostarp šogad 1088 mirušie bijuši vecumā no 60 līdz 64 gadiem, kas ir par 22,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, 1352 - vecumā no 65 līdz 69 gadiem, kas ir pieaugums par 18,8%, 1565 - vecumā no 70 līdz 74 gadiem, kas ir par 26% vairāk, 1949 - vecumā no 75 līdz 79 gadiem, kas ir par 15,2% vairāk, 2683 - vecumā no 80 līdz 84 gadiem, kas ir pieaugums par 27,2%, 2250 - vecumā no 85 līdz 89 gadiem, kas ir par 18,3% vairāk, bet 1938 mirušie bija 90 un vairāk gadus veci, kas ir par 15,8% vairāk.
Dati arī liecina, ka visvairāk mirušo šogad 23 nedēļās bijis Rīgas reģionā - 4556, kas ir par 16,3% vairāk nekā gadu iepriekš, seko Latgales reģions, kurā miruši 2682 iedzīvotāji, kas ir pieaugums par 28,6%.
Vienlaikus Pierīgas reģionā miruši 2342 iedzīvotāji, kas ir par 17,7% vairāk, Kurzemes reģionā - 1860, kas ir pieaugums par 13,1%, Zemgales reģionā - 1844 iedzīvotāji, kas ir par 21,3% vairāk, bet Vidzemes reģionā - 1588, kas ir par 23,7% vairāk.