Buboņu mēra pirmais slimnieks, iespējams, bijis 5000 gadus sens "latvietis"

Melnā nāve Eiropā plosījās 14. gadsimtā, "nopļaujot" aptuveni pusi populācijas. Arī vēlāk gadsimtu laikā mēra uzliesmojumi norisinājās regulāri, nogalinot miljoniem cilvēku.

"Pagaidām šis ir senākais mums zināmais mēra upuris," ziņu izdevumam "BBC" norādīja pētnieks Bens Krauze-Kijora.

Vīrietis bija apglabāts ar trīs citiem cilvēkiem neolīta laika apbedījumu vietā Latvijā pie Salacas, kas ietek Baltijas jūrā.

Pētījumā no mirušā vīrieša un pārējo indivīdu kauliem un zobiem tika iegūts DNS un meklētas vīrusu un baktēriju pēdas. Pētniekiem par pārsteigumu izrādījās, ka viens no mirušajiem – aptuveni 20 gadu vecs vīrietis – bija miris no buboņu mēra, kuru izraisa baktērija "yersinia pestis".

"Visticamāk, viņu sakoda kāds grauzējs, inficējot ar "yersinia pestis". Pēc dažām dienām – iespējams, pēc nedēļas - viņš nomira," stāstīja Krauze-Kijora.

Pētnieki domā, ka senais mēra celms parādījies pirms aptuveni 7000 gadiem, kad Eiropas centrālajā daļā sāka attīstīties zemkopība. Sākumā baktērija neizraisīja lielus slimības uzliesmojumus un izplatījās lēni, tomēr laika gaitā pielāgojās apstākļiem, kļūstot par melno nāvi.

Mēris joprojām nav izskausts, tomēr tā sākuma stadijā to iespējams ārstēt ar antibiotikām.

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā "Cell Reports".