Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis
Iesūti ziņu!

Covid-19 Kas līdz šim ir zināms par Delta variantu? (17)

Foto: thala bhula/Shutterstock.com

Pirmo reizi Indijas jeb Delta Covid-19 celms tika konstatēts Indijā pagājušā gada beigās, taču tikai dažu mēnešu laikā tas strauji izplatījās visā pasaulē. Portāls "Apollo.lv" apkopoja informāciju par to, cik bīstams ir Delta variants, vai vakcīnas pret to pasargā un kāpēc eksperti ir nobažījušies par tā izplatību. 

2020. gada oktobrī Indijas jeb Delta Covid-19 paveids B.1.617 tika atklāts vairākos paraugos, kas ņemti no Indijā inficētajiem cilvēkiem. 2021. gada janvārī Indijas epidemiologi fiksēja inficēšanās pieaugumu ar šo celmu Maharaštras štatā valsts rietumos. Jau februāra vidū B.1.617 tika konstatēts 60% Covid-19 gadījumu, kas tika atklāti Maharaštras štatā.

Cik bīstams ir Delta variants?

Koronavīrusa paveids B.1.617 par Indijas celmu tiek saukts tādēļ, ka pagājušā gada oktobrī pirmoreiz tika konstatēts Indijā.

Indijas zinātnieki variantam B.1.617 identificējuši astoņas mutācijas "pīķa" olbaltumvielā, ar kuras palīdzību vīruss iekļūst šūnās. Pēc viņu domām, divas no šīm mutācijām padara vīrusu lipīgāku, bet vēl viena ļauj tam daļēji apiet imūnaizsardzību.

Kāda Vācijas pētnieku grupa noskaidroja, ka laboratorijas apstākļos B.1.617 iekļūst cilvēka plaušu un zarnu šūnās nedaudz veiksmīgāk salīdzinājumā ar patogēna agrīno variantu.

Vienlaikus pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka B.1.617 var izraisīt smagāku slimības gaitu. Indijas zinātnieku grupa konstatēja, ka laboratorijas kāmīšiem, kas inficēti ar paveidu B.1.617, plaušu karsonis bija plašāks nekā dzīvniekiem, kas inficēti ar citiem variantiem.

Vīrusu mutācijas notiek visu laiku. Lielākā daļa no tām nav būtiski atšķirīgas. Dažos gadījumos var pat padarīt vīrusu mazāk bīstamu, taču citos gadījumos tas var kļūt lipīgāks vai arī noturīgāks pret vakcīnām.

Šim variantam ir paaugstināta izplatīšanās iespējamība, turklāt iepriekš iegūtas imunitātes ietekme pret to ir zemāka. Šis arī ir salīdzinoši jauns variants, par kuru ir maz pētījumu, kā arī nav pilnvērtīgi novērtēta tā ietekme uz sabiedrības veselību.

Profesors Tims Spektors raidsabiedrībai BBC norādīja, ka inficējoties ar Indijas variantu, gados jaunāki cilvēki vairāk jutīsies saaukstējušies, taču tas ir bīstami, jo viņi var nejusties slikti, taču var būt "lipīgāki" un apdraudēt citus cilvēkus.

Spektors sacīja, ka kopš maija sākuma viņš pēta datus par to, kādi ir tipiskākie simptomi un viņš nonācis pie secinājuma, ka tie mainās.

"Indijas variants darbojas citādāk. Cilvēkiem var likties, ka ir vienkārši saaukstējušies, taču tā nav. Tajā pašā laikā viņi dodas izklaidēties un inficē citus,"

skaidroja profesors. Viņš norādīja, ka tā var būt liela problēma nākotnē.

Pasaules Veselības organizācijas galvenā zinātniece Somaja Svaminatana ir paziņojusi, ka Delta variants šobrīd ir ceļā, lai kļūtu par pasaulē dominējošo vīrusa paveidu, jo tas ir daudz lipīgāks par parasto variantu.

Vai vakcīnas pasargā pret Delta variantu?

Jūnija sākumā telekompānija ZDF vēstīja, ka koronavīrusa Delta paveids ir par 64% lipīgāks nekā Alfa variants, kas savukārt izplatījās par 50% straujāk nekā sākotnējais koronavīrusa Ķīnas paveids.

Iespēja, ka tas izraisa smagu slimības gaitu, ir divas reizes lielāka nekā Lielbritānijas vīrusa gadījumā. Pašlaik Lielbritānijā ar to lielākoties inficējas nevakcinētie, kas arī izskaidro, kādēļ ar Indijas vīrusa paveidu visvairāk slimo tieši cilvēki vecuma grupā no 10-19 gadiem.

Smagu gadījumu skaits, kas būtu saistīts ar nepieciešamību ārstēties slimnīcā, pagaidām vēl ir mazs un arī letālu iznākumu daudzums ir niecīgs. Tomēr katrs trešais Lielbritānijas iedzīvotājs, kas miris no koronavīrusa Delta paveida, bijis pilnībā vakcinēts.

Turklāt 36 pierādītajos vīrusa Delta gadījumos ir konstatēta vēl viena tālāka mutācija, kurā ir saskatāma līdzība ar pirmo reizi Dienvidāfrikā fiksēto Beta variantu. Par to savukārt ir aizdomas, ka tā ievērojami samazina vakcīnu nodrošināto aizsardzību.

Kā ziņo portāls "UC Health", ja cilvēks ir vakcinēts pret Covid-19, tad ir lielā mērā aizsargāts pret Delta variantu. Zinātnieki Lielbritānijā pētīja abu vakcīnu devu efektivitāti pret Alfa un Delta variantiem, atklājot ka vakcīnas ir 80% efektīvas pret Delta variantu, taču 88% efektīvas pret Alfa variantu.

Vakcīnas pret Covid-19 90% gadījumu pasargā no hospitalizācijas, ja cilvēks ir inficējies ar Alfa vai Delta variantiem.

Lielbritānijā veiktajā pētījumā tika atklāts, ka gan "Pfizer", gan "AstraZeneca" divas vakcīnas devas nodrošina līdzīgu aizsardzības līmeni pret simptomātiskām slimībām, ko izraisa Indijas paveids. Efektivitāte izrādījusies zemāka, ja tiek saņemta tikai viena "Pfizer" vai "AstraZeneca" vakcīnas deva. Trīs nedēļas pēc pirmās vakcīnas devas efektivitāte sasniedza tikai 33% salīdzinājumā ar Kentas jeb Lielbritānijas paveidu, pret kuru pēc pirmās vakcīnas devas efektivitāte sasniedza 50%.

Pētījumā tika arī atklāts, ka pirmā vakcīnas deva pret Alfa variantu ir 49% gadījumu efektīva, taču viena vakcīnas deva pret Delta variantu ir 31% gadījumu efektīva. Djūkas Universitātes Medicīnas centra laboratorijas direktors Deivids Montefiori, balstoties uz vairākiem pētījumiem, sacīja, ka Delta variants nav drauds vakcīnām.

Eksperti pasaulē un Latvijā nobažījušies par Delta varianta izplatību

Kamēr lielā daļā Eiropas valstu koronavīrusa izplatība turpina samazināties, Austrālijas lielpilsētā Sidnejā no jauna ieviesta karantīna, kas ir saistīta ar vīrusa Delta paveida izplatību. Municipālās varasiestādes to dēvē par "varbūt pat visbīstamāko brīdi" kopš pandēmijas sākuma.

Austrālijas metropolē Sidnejā simtiem tūkstošu cilvēku tuvākajā nedēļā drīkst pamest savus dzīvokļus un mājas tikai absolūtas nepieciešamības gadījumā.

Veselības iestādes cer, ka ar stingru karantīnu izdosies apturēt Delta viļņa izplatīšanos. Jaunākie fakti ļauj izteikt pieņēmumu, ka pat piecu līdz desmit sekunžu īslaicīgs kontakts ir pietiekams, lai pārnēsātu ļoti lipīgo koronavīrusa variantu.

Jaundienvidvelsas štata veselības dienesta vadītājs Kerijs Šants nesen Austrālijas masu medijos paskaidroja, cik ātri var izplatīties Delta variants.

Viņš aprakstīja nesen dokumentētu gadījumu Sidnejas "Bondi Junction Westfield" lielveikalā kā "ārkārtīgi īslaicīgu" kontaktu ar inficēšanos.

Novērošanas kameras fiksētajos attēlos ir redzams, kā divi cilvēki – no kuriem viens ir inficēts - tikai īsu brīdi saskaras viens ar otru.

"Tad viņi iet viens otram garām. Ļoti tuvu, bet tikai uz īsu brīdi," sacīja Šants.

Pašlaik tiek uzskatīts, ka šāds kontakts ir bijis pietiekams vīrusa pārnesei vēl vismaz divos līdzīgos gadījumos.

"Acīmredzot vīruss bija gaisā pietiekami ilgi, lai nelaimīgs garāmgājējs varētu inficēties, to ieelpojot," sacīja Grifitas Universitātes viroloģe Lara Herrero.

"Tai ir jābūt ārkārtīgi neveiksmīgai sakritībai. Tas tiešām ir skumji". Attiecībā uz agrāk sastopamajiem vīrusa paveidiem, veselības ekspertiem bija pamats uzskatīt, ka vīrusa nodošanai nepieciešamas vismaz 15 minūtes laika.

Lai arī saslimstība ar Covid-19 Latvijā krītas un šobrīd atcelti vairāki ierobežojumi, eksperti ir bažīgi, ka rudenī varam piedzīvot jaunu uzliesmojumu. Tam par iemeslu min Covid-19 Delta paveidu, kas nonācis jau aptuveni 80 valstīs un gausā riska grupas personu vakcinācija vairo bažas, 28. jūnijā vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Par jaunā Covid-19 paveida "uzvaras gājienu" ir nobažījušies arī Latvijas eksperti.

Pirmo reizi Indijā atklāto vīrusa paveidu Latvijā pagaidām konstatē 5-6% gadījumu, taču tiek lēsts, ka situācija mainīsies vasaras beigās.

"Divu mēnešu laikā, faktiski līdz augusta sākumam, prognozē, ka šis vīruss būs aptuveni par 70% procentiem sastopams Eiropas Savienības valstīs un augusta beigās vai vasaras beigās jau būs konstatēts 90% gadījumu no visiem celmiem, tāpēc ka tas izplatās sabiedrībā daudz straujāk," paskaidroja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš norādīja, ka vīrusa izplatīšanos tomēr raksturo sezonalitāte, kas saistīta ar cilvēku uzvedību, vasaras laikā vairāk uzturoties svaiga gaisā un līdz ar to mazāk inficējoties. Taču tas nenozīmē, ka drīkst zaudēt modrību.

"Lielākais risks mums ir, protams, ja vēl kaut kas nenotiek tagad sliktāks, ir atkal rudens situācija, ja mēs nebūsim vairāk vakcinēti," sacīja Kloviņš.

Tāpēc ir būtiski panākt lielāku Latvijas iedzīvotāju skaita vakcināciju, jo Delta variants straujāk izplatās valstīs, kur ir mazāk vakcinēto.

"Tas ir zinātniski jau pierādīts, ka Delta variants diemžēl izplatās valstīs ar zemu vakcinācijas līmeni,"

uzsvēra Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule.

"Gan pieaug saslimstības līknes, gan arī hospitalizācijas un mirstības līknes. Arī valstīs ar augstu vakcinācijas aptveri saslimstības līkne var kāpt pie Delta varianta, bet tur tiek uzrādīti jau pētījumos, ka nāves gadījumu skaits nepieaug," skaidroja Cipule.

Pēc Perevoščikova teiktā, pietiekama vakcinācijas aptvere būtu 70% visu iedzīvotāju. Tā kā Latvijā nevakcinē bērnus, kas ir jaunāki par 12 gadiem, būtu jāsasniedz lielāka vakcinācijas aptvere tieši pieaugušo vidū, proti, 80 %. Tāpēc, kā norāda Perevošcikovs, ir īpaši svarīgi panākt, lai vairāk vakcinējas riska grupas.

Kāpēc Delta variants strauji izplatās Lielbritānijā?

Delta variants ir kļuvis par Lielbritānijā dominējošo Covid-19 celmu. Pašlaik 90% jaunatklāto Covid-19 gadījumu ir saistīti ar Delta celmu, pat ja vairāk nekā 80% pieaugušo ir vakcinēti pret koronavīrusu.

Līdz 16. jūnijam Lielbritānijā kopumā tika atklāti 75 954 inficēšanās gadījumi ar Delta variantu, taču nedēļu iepriekš kopējais skaits sasniedza 42 323 inficēšanās gadījumus. Kopumā Lielbritānijā pēdējo 28 dienu laikā reģistrēti 38 000 Delta varianta gadījumu.

Ziemeļīrijas valdība paziņojusi, ka Delta variants kļūs par dominējošo celmu, savukārt Velsas valdība vēstīja, ka Delta variants izraisa strauju infekcijas pieaugumu, tādēļ valstī sācies trešais Covid-19 vilnis.

Eksperti uzskata, ka galvenais faktors, kāpēc strauji pieaug inficēšanās gadījumu skaits ar Delta variantu, ir ceļošanas dēļ. Savukārt Kalifornijas Universitātes genomikas zinātnieks Jatišs Turakijs skaidro, ka

Delta celms satur dažādas mutācijas, kas ātri spēj iekļūt cilvēku šūnās, veicinot paaugstinātu pārnesamību.

Lielbritānijas Veselības ministrijas jaunākais ziņojums atklāja, ka lielākā daļa jauno Covid-19 gadījumi ir konstatēti jauniem cilvēkiem, kuri nav vakcinēti pret Covid-19. Skotijā laikraksts "Lancet" publicētajā analīzē par Covid-19 hospitalizāciju no 1. aprīļa līdz 6. jūnijam tika secināts, ka Delta variants ir veicinājis divreiz vairāk hospitalizāciju ar Covid-19 inficētajiem nekā Alfa variants.

Lielbriātnijas Veselības ministrijas apkopotie dati liecina, ka vismaz 500 ceļotāji, iebraucot Lielbritānijā, ir bijuši inficēti ar Delta variantu. Taču ārsts Džefrijs Barets, kurš analizē Covid-19 testa ģenētisko materiālu, lai noskaidrotu, kuras mutācijas tie satur, sacīja, ka patiesais skaitlis, visticamāk, būs lielāks par 1000.

Tas ir veicinājis jautājumu par Lielbritānijas robežu politiku. Saskaņā ar Civilās aviācijas pārvaldes datiem aptuveni 42 406 cilvēki aprīlī ir ceļojuši uz un no Indijas.

Lai arī Lielbritānijas varas iestādes ar noteiktajiem ierobežojumiem cenšas iedzīvotājus pasargāt no inficēšanās ar Delta variantu, pieaug bažas, ka Delta tuvāko mēnešu laikā varētu izraisīt ievērojamu Covid-19 mirstības līmeņa kāpumu citur pasaulē.

Kā norāda raidsabiedrība BBC, Delta variants izplatās dažādi. Piemēram, ar Delta variantu inficēts cilvēks var inficēt trīs citus cilvēkus, savukārt cits cilvēks var inficēt 30 citus. Pastāv arī iespēja, ka persona vispār nevienu neinficē. Vīrusa izplatību no cilvēka uz cilvēku izplatās viņu bioloģijas, uzvedības vai dzīves apstākļu atšķirību dēļ.

Arī Latvijā palielinājies Covid-19 Indijas varianta gadījumu skaits

Pagājušajā nedēļā vidēji darbdienā veikts 7081 tests, savukārt brīvdienās - 4377 testi. Pirms pasākumiem veikts arī 209 antigēnu testi, sacīja Ņikišins.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) padomnieks Kaspars Bērziņš šodien deputātiem skaidroja, ka pēc divām, trim nedēļām šis būs galvenais vīrusa celms Latvijā.

Bērziņš uzsvēra, ka vakcīnas aizvien pasargā no saslimšanas pret visiem variantiem, tomēr mazliet lielāks inficēšanās risks arī vakcinētajiem ir ar Delta paveidu. Vienlaikus ministra padomnieks teica, ka vakcinētās personas nesaslimst smagi.

Šī paveida izplatība esot viens no apsvērumiem, kāpēc šobrīd Latvijā "viss nav vaļā". "Jāpagaida, kad atnāks Delta paveids un nomainīs Latvijā izplatīto britu celmu, un mēs sapratīsim vai ar esošajiem ierobežojumiem pietiks jeb nē," atklāja ministra padomnieks.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu