"Mans ceļojums ir nebeidzams." Latviete ar velosipēdu mēro ceļo no Ogres līdz Stambulai (2)

Alises braucamais nav vis ierasts velosipēds, bet ērti aprīkots trīsritenis ar jumtiņu un vietu bagāžai. Tas izgatavots Latvijā. Protams, smiltīs tāds gan grimst visai labi.

Līdzi telts un apģērbs, lai viena pati iztiktu vismaz mēneša garumā. Kad jāuzlādē telefons, izvēlas hosteli, kad iepatīkas kempings, paliek teltī.

"Pirms sāku plānot, visi teica – ritenis smags, ātri nepamīsi. Es neeju uz ātrumu, eju uz distanci. Es jūtu, ka man ir spēks. Braucu un "kaifoju". Un 100 km nekas īsti nav. Paskatos plkst.17 vakarā. Minu tālāk. Ap plkst.19 meklēju vietu, kur palikt pa nakti, un eju gulēt plkst.21. Katra diena piedzīvojums. Gribu nomīt, lietus, piecas reizes pārģērbjos. Pūš un liekas, cik tu mani vari testēt, bet saņemos, un minu tālāk. Es jau to daru priekš sevis. Pasmaidu un dodos tālāk," stāsta Alise.

Viss, kas Alisei pieder, arī ietilpst trīs somās uz trim riteņiem. Tas bijis meitenes apzināts dzīves ceļš jau no pusaudžu vecuma. 16 no saviem 32 gadiem Alise dzīvojusi ārzemēs.

Alisei patīk būt vienai. Par šo braucienu viņa sapņojusi jau trīs gadus. Tāpēc ir laimīga to beidzot piedzīvot.

Prātā Alisei jau nākamais sapnis: "Pēc Turcijas ir plāns sešus mēnešus Dubaijā piepelnīties, un tad ar draugu braukt apkārt pasaulei ar riteņiem divatā. Mans ceļojums ir nebeidzams."