Apdegumi, traumas un aizrīšanās. Ko darīt dažādos nelaimes gadījumos un kā no tiem izvairīties?

• Ievēro piesardzību peldoties. Pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī. Šādās reizēs gaidītā veldze var nomainīties ar pēkšņiem sirds ritma traucējumiem un kļūt pat par pēkšņas nāves cēloni.

Ja gados vecākie tuvinieki dzīvo vieni, tad karstajās dienās biežāk apraugi vai sazvani viņus, lai painteresētos par viņu pašsajūtu. Ja kaimiņos dzīvo vientuļš seniors, esi iejūtīgs, biežāk apraugi viņu un palīdzi, ja nepieciešams.

Pārkaršanas gadījumā – atgulties vēsā vietā un radīt vēja plūsmu

• Cilvēku atgulda ēnā vai vēsākā vietā pusguļus.
• Atbrīvo no silta vai spiedoša apģērba. Ja cietušais lieto sejas masku, novelk to.
• Ieteicams likt vēsas mitras kompreses uz pieres, krūtīm vai apslacīt ar vēsu ūdeni pieri, kaklu, krūtis.
• Jācenšas radīt vēja plūsmu, dzesējot cilvēku.
• Ja nav vemšanas, tad jādod daudz dzert – veselam pieaugušajam var dot pat 1-2 litrus dzeramā ūdens dažu stundu laikā, bet tas jādara pakāpeniski.

Kā palīdzēt dzīvniekiem karstajā laikā?

Karstajā laikā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina dzīvnieku īpašniekus īpaši pievērst uzmanību dzīvniekiem, jo gan lauksaimniecības, gan mājas (istabas) dzīvnieki ir jutīgi pret paaugstinātas temperatūras iedarbību. Dzīvniekam ilgstoši uzturoties paaugstinātā temperatūrā notiek perifēro asinsvadu paplašināšanās un ja cirkulējošo asiņu apjoms nepalielinās, dzīvniekam iestājas sirds mazspēja, kas var beigties ar nāvi.

Lai izvairītos no dzīvnieku pārkaršanas:

• Dodoties izbraukumā vai arī iepērkoties, neatstājiet mīļdzīvniekus automašīnā, arī tad, ja logs ir pusatvērts.
• Dodiet visiem dzīvniekiem - gan lauksaimniecības, gan mīļdzīvniekiem, pietiekami daudz auksta dzeramā ūdens un ja ir iespējams, mainiet sasilušo ūdeni pret vēsu.
• Neganiet govis, aitas, cūkas un, jo īpaši, zirgus karstajā diennakts laikā, no plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00, tiešos saules staros. Parūpējieties, lai tie atrastos nojumē vai koku ēnā.
• Nodrošiniet mītnēs turētajiem dzīvniekiem, bet jo īpaši putniem, kažokzvēriem un cūkām, ventilāciju, gaisa apmaiņu, bet ne caurvēju un ja ir iespējams, paredziet dzīvniekiem lielāku platību, lai tie nebūtu saspiesti.
• Transportēšanas laikā transporta līdzeklī neievietojiet pārāk daudz dzīvnieku un nodrošiniet tiem ventilāciju. Ja transportēšanas laiks ir ilgs, centieties ik pēc laika apstāties, lai padzirdinātu dzīvniekus un izvēdinātu transporta līdzekli.

• Ja vien ir iespējams, dzīvniekus peldiniet.
• Ja mīļdzīvnieki - suņi, kaķi un citi tiek turēti dzīvoklī -, mēģiniet ierīkot tiem guļvietu vēsākā telpā, piemēram, vannas istabā uz flīžu grīdas.
• Ja suns tiek turēts piesiets vai atrodas voljērā, parūpējieties, lai tam būtu iespēja patverties no tiešiem saules stariem.

Ja pamaniet, ka dzīvnieki ir nomākti, tiem ir nespēks, karsta āda, ātrs un sekls pulss un elpošana, muskuļu trīcēšana, krampji, kā arī acs un mutes gļotādas paliek tumši sarkanas vai zilganas, nekavējoties griezieties pēc palīdzības pie veterinārārsta un rīkojieties pēc veterinārārsta norādījumiem.

Ievēro piesardzību ugunskura tuvumā

Ik gadu šajos svētkos pie ugunskuriem un griliem līgotāji gūst smagus apdegumus, lecot pāri ugunskuram un iekrītot tajā, vai reibumā uzkrītot grilam. Pērn smagi cieta 13 cilvēki.

Tāpat līgotāji katru gadu gūst ļoti smagus apdegumus, aizdedzinot ugunskuru ar degšķidrumu vai benzīnu, kas strauji uzliesmo. Nopietnus apdegumus ik gadu gūst arī mazi bērni, piespiežot plaukstas pie karsta grila vai iekāpjot oglēs.

Kā palīdzēt cietušajam, kurš applaucējies vai guvis apdegumu?

• Nekavējoties apdeguma vietu dzesē zem vēsa (15oC – 25oC), bet ne ledaina, tekoša ūdens vismaz 10 minūtes.
• Ja apdegums ir zem apģērba, nerauj to nost. Uz apģērba vai starp apģērbu un ādu lej dzesējošu ūdeni.
• Dzesēšanas laikā uzmanīgi novelc cietušajam apģērbu. Neplēs no ķermeņa nost pielipušus vai piedegušus apģērba gabalus.
• Nepārplēs tulznas - ādas slānītis cietušo vietu sargā no infekcijas. Ja apdegumu nepareizi kopj, var veidoties sastrutojums un sarežģījumi var rasties arī pie neliela apdeguma.

Ja apdegums ir lielāks par cietušā plaukstu, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot 113.

• Gaidot mediķus neliec neko uz brūces un nepārsien to saviem spēkiem. Lietot drīkst tikai speciāla pretapdeguma pārsējus, kurus var iegādāties aptiekās un glabāt mājas aptieciņā. Nekādā gadījumā uz brūces nedrīkst likt kāpostu lapas, skābo krējumu, eļļu vai ziedes un smēres, kas nav paredzētas apdegumu kopšanai.
• Ja apdegums ir mazāks, arī šādos gadījumos konsultējies ar pediatru vai savu ģimenes ārstu. Vakaros un brīvdienās mediķa padomu iespējams saņemt zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās no 17.00-8.00, brīvdienās - visu diennakti).

• Pēc apdeguma dzesēšanas cietušais ir jāpasargā no atdzišanas, tāpēc sasedz cietušo, bet apdeguma vieta paliek neapsegta.

NMPD mediķi brīdina - sejas apdegumu gadījumā vienmēr jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot pa tālruni 113, jo ir iespējams arī elpceļu apdegums.

NMPD mediķi katru gadu steidzas palīgā līgotājiem, kuri guvuši smagus apdegumus pie ugunskuriem un griliem. 👉 Zini, kā sniegt pirmo palīdzību cilvēkam, kurš guvis apdegumu! pic.twitter.com/kDvH2w0aHY

— NMPdienests (@NMPdienests) June 21, 2021

Neesi pārgalvīgs un padomā pirms lēciena ūdenī

Katru gadu Jāņu brīvdienās ir traģiski negadījumi, kad līgotāji noslīkst vai gūst smagas traumas lecot ūdenī uz galvas vai uz kājām, kas nereti beidzas ar dzīvi ratiņkrēslā. Pērn abās svētku dienās NMPD mediķi steidzās uz 11 izsaukumiem, kad, atpūšoties pie ūdeņiem, cilvēki bija slīkuši vai guvuši smagas traumas, tostarp piecos gadījumos peldēšanās beidzās traģiski un cilvēki gāja bojā.

Reanimācija pēc slīkšanas bija jāveic arī kādam divus gadus vecam mazulim.

Esi piesardzīgs, dodoties peldēt svētkos. Neej ūdenī alkohola reibumā. Peldvietā nelec ūdenī no augstuma ne uz galvas, ne uz kājām. Neej peldēties naktī, īpaši nezināmās peldvietās, kā arī nepeldi viens pats.

Tāpat pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī, un ūdenskrātuvju tuvumā ik mirkli uzmani bērnus.

Ja mājās ir mazi bērni, lai nepieļautu nelaimi nožogo tuvumā esošās ūdenstilpnes, lai bērns viens pats brīvi nevar tām piekļūt, neveido ūdenstilpnes tuvu mājā, nenolaid acis no maziem bērniem ne uz mirkli, un, ja vienuviet esat vairāki pieaugušie, vienmēr vienojieties, kurš konkrētajā brīdī uzmanīs, lai pats mazākais nenonāk nelaimē.

Kā palīdzēt, ja notikusi nelaime uz ūdens?

• Novērtē situāciju un savas spējas izglābt slīkstošo. Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt to krastā.
• Visdrošākā ir glābšana no krasta, pamet virvē iesietu glābšanas riņķi. Noderēs arī bumba, tukša plastmasas pudele vai kādi citi peldoši priekšmeti, kuri slīkstošajam palīdzētu noturēties virs ūdens.
• Ja esi nelaimes aculiecinieks, centies pēc iespējas labāk iegaumēt notikuma vietu, izmanto orientierus gan uz ūdens, gan krastā, lai varētu glābējiem precīzāk norādīt vietu, kur notikusi nelaime.
• Nelaimes gadījumā nekavējoties izsauc glābējus, zvanot 112. Pēc iespējas precīzāk norādi nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas. Sagaidi glābējus un norādi cietušā atrašanās vietu.

Patīk izrādīties? Neesi pārgalvīgs!
Padomā pirms lēciena! Un atturi no pārgalvīgas rīcības citus.

Karstajā laikā īpaši atgādinām: atpūta pie un uz ūdens ⛔️ nav savienojama ar alkohola lietošanu. pic.twitter.com/4YhGIuiLmT

— SPKC.gov.lv (@SPKCentrs) June 19, 2021

Mielastu baudi apdomīgi

Aizrīšanās ar šašliku ir nosmakšanas risks. Katru gadu NMPD mediķi steidz palīgā arī vairākos smagu aizrīšanos gadījumos, kas diemžēl dažkārt beidzas traģiski. Pagājušogad tie bija 4 izsaukumi, kad cietušajiem izdevās palīdzēt, bet 2019.gadā, pēc aizrīšanās ar gaļu, cilvēks svētku vakarā gāja bojā.

Aizrīšanās gadījumā ļoti būtiska ir līdzcilvēku ātra un tūlītēja iesaiste. Ja ir uztraukums vai nav iemaņu, atbalstu un pirmās palīdzības padomus pa telefonu vienmēr sniedz ārkārtas tālruņa 113 izsaukumu pieņemšanas dispečers, sakot priekšā, kas un kā darāms, kamēr mediķi vēl ceļā.

Gadījumā, ja nezināsi, kā sniegt palīdzību, izsaucot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķu brigādi, zvanot uz 113, dispečercentra mediķi dos norādes un teiks priekšā, kā veikt atdzīvināšanas pasākumus, kamēr brigāde ir ceļā.

1. Ļauj cietušajam svešķermeni atklepot pašam.
2. Ja cietušais svešķermeni pats nespēj atklepot, tad palīdzi viņam (ja palīdzība jāsniedz bērnam, kas vecāks par vienu gadu, nostājies aiz bērna muguras uz ceļiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgu auguma attiecību):

• Noliecot cietušā ķermeņa augšdaļu, uzsit 5 reizes starp lāpstiņām.
• Lieto Heimliha paņēmienu (5 reizes spēcīgi spied savu dūri starp nabu un krūtīm).
• Turpini veikt sitienus starp lāpstiņām un Heimliha paņēmienu, ja nepieciešams.
• Izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvani 113.
• Jāveic atdzīvināšanas pasākumi, ja nepieciešams.

Ja dodies svinēt svētkus pie dabas vai nezināmās vietās, precizē adresi jau iepriekš

Vienmēr noskaidro jau iepriekš, kurp dosies, jo īpaši, ja dodies ciemos uz mazāk zināmu vietu vai izbrauksi pie dabas. Noskaidro tuvāko pieturu, tuvākās mājas nosaukumu vai kādu citu orientieri, lai būtu gatavs neparedzētām situācijām un spētu jebkuram glābšanas dienestam pateikt, kur atrodies.

Precīzas adreses vai orientieru nosaukšana dispečeram ir ļoti svarīga, lai mediķi, pa mežiem un laukiem maldoties, meklējot cietušo, nezaudētu tik vērtīgās minūtes, kas svarīgas dzīvību glābšanā.

Jau iepriekš savā tālruni atrodi iespēju noteikt savas atrašanās vietas koordinātas – tās ļoti palīdzēs, ja nezināsi nosaukt nekādus tuvumā esošos orientierus.

Esi informēts, kur meklēt medicīnisko palīdzību garajās svētku brīvdienās

Uz ārkārtas tālruni 113 ir jāzvana dzīvībai kritiskās situācijās. Savukārt nelielu traumu, pēkšņu saslimšanu vai hronisku slimību saasinājuma brīžos mediķu padomu var saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001, kas brīvdienās un svētkos strādā visu diennakti.

Tāpat veselības problēmu gadījumā var vērsties pie dežūrārsta vai, piemēram, nelielu traumu (apdegumu, mežģījumu) gadījumos medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem svētkos sniedz steidzamās medicīniskās palīdzības punktos. Informāciju par palīdzības saņemšanas iespējām var uzzināt Nacionālā veselības dienesta mājaslapā.