Jēkabpils domē ķildas asfalta dēļ. Apsūdzētie notikušo uzskata par politisko atriebību

Nitišs aģentūrai LETA sacīja, ka pašvaldības lēmumus, ko, viņaprāt, vienpersoniski varētu būt pieņēmusi domes priekšsēdētāja vietniece, mēra pienākumu izpildītāja Kristīne Ozola (P), nav saistīts ne ar pašu objektu un tā kvalitāti vai vēlmi nodrošināt labu kvalitāti.

"Aivars Kraps (LA) divus gadus bija mērs un viss bija kārtība. Kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ierosināja krimināllietu, pēkšņi atcerējās par Bebru rajonu, uzrakstīja deputāta iesniegumu, bet Ozola vienpersoniski, bez deputātu lēmuma ierosināja pārbaudi," apgalvoja uzņēmējs, notiekošo saucot par politisko atriebību, jo Ozola nav ievēlēta jaunveidojamā Jēkabpils novada domē.

Nitišs norādīja, ka uzņēmumam nav bijis iespējams iepazīties ar veiktās asfalta pārbaudes rezultātiem, taču viņš plāno vērsties domē ar lūgumu dokumentus saņemt, lai varētu lemt par turpmāko rīcību.

Pēc uzņēmuma vadītāja paustā, jau pēc ielu izbūves "Ošukalns", piesaistot VSIA "Latvijas valsts ceļi" skenētāju, ir veicis izbūvētā asfalta skenēšanu. Tā tiešām parādījusi atsevišķas vietas, kur asfalta biezums bija septiņi vai astoņi centimetri, nevis desmit, kā norādīts būvprojektā.

Taču esot bijušas vietas, kura asfalta biezums sasniedzis arī 12 vai 13 centimetrus, un kopējais asfalta apjoms esot atbilstošs. Šie mērījumu rezultāti esot pieejami arī pašvaldībai.

"Un tagad taisa urbumus tieši tajās vietās, kur bija šie septiņi vai astoņi centimetri. Bet biezumu ietekmē daudzi faktori - tur ir daudz tīklu, ir pieslēgumi ceļiem. Tas viss atstāj ietekmi," pauda Nitišs, piebilstot, ka Bebru mikrorajona objekts ir visvairāk pārbaudītais ceļubūves objekts Jēkabpils vēsturē.

Viņš skaidroja, ka parasti pašvaldības objektu garantijas laikā sagatavo defektācijas aktus, norādot uz nepilnībām, un tad ar būvnieku vienojas, kā problēmu risināt. Taču šajā gadījumā pašvaldība līdz šim nav vērsusies uzņēmumā ar pretenzijām pret kvalitāti, lai arī ielu izbūve veikta pirms vairākiem gadiem.

Turklāt, pēc Nitiša paustā, parasti objekta kvalitātes pārbaude un defektācijas aktu sagatavošanu notiek, tuvojoties garantijas termiņa beigām, jo tādējādi, veicot garantijas remontdarbus, tiek pagarināts ceļa kalpošanas laiks. Konkrētajā objektā "Dūmu ielas, Atmodas ielas un Kadiķu ielas pārbūve Jēkabpilī" garantija ir spēkā līdz 2022.gadam.

To, kā situāciju varētu risināt jaunveidojamā Jēkabpils novada dome, kuras vadībā visdrīzāk nonāks Nitiša pārstāvētās partijas biedrs Raivis Ragainis (LZP), "Ošukalns" vadītājs prognozēt nevēlējās, norādot, ka domē kopumā ievēlēti 19 deputātu.

Jau ziņots, ka, ņemot vērā asfalta paraugu izvērtēšanā atklātas nepilnības, Jēkabpils pašvaldība ir vērsusies policijā par iespējamu pašvaldības līdzekļu izkrāpšanu projektā "Dūmu ielas, Atmodas ielas un Kadiķu ielas pārbūve Jēkabpilī", kuru īstenoja Nitiša vadītais uzņēmums "Ošuklans".

Ceturtdien domes sēdē, atbildot uz Nitiša jautājumu, vai ir saņemti Bebru mikrorajona ielās ņemto asfalta paraugu izvērtēšanas rezultāti, domes priekšsēdētāja vietniece Ozola apgalvoja, ka saskaņā ar rezultātiem asfalta segums, kuram vajadzētu būt desmit centimetru biezam, ir aptuveni septiņus astoņus centimetrus biezs.

"Vidēji iztrūkst 20%, kas no tāmes, kas bija paredzēta projektā, ir vairāk nekā 56 000 eiro. Par šo faktu ir nosūtīts iesniegums Valsts policijai," sacīja Ozola.

Iesniegumā arī lūgts uzdot Būvniecības valsts kontroles birojam veikt pārbaudi par visu veikto būvdarbu, būvmateriālu atbilstību būvprojektam un normatīvo aktu prasībām. Pēc Ozolas paustā, tiesībsargājošajām iestādēm būs jālemj, vai kādas personas saucamas pie kriminālatbildības par pašvaldības finanšu līdzekļu izkrāpšanu.

"Attiecībā uz civiltiesisko līgumu starp pašvaldību un būvnieku, tālāk tas ir diskusiju, abu pušu vienošanās jautājums, vai būvnieks atzīst to, ka būve ir izbūvēta nekvalitatīvi, un šo iztrūkumu," sacīja Ozola.

Nitišs sēdē apgalvoja, ka uzņēmumam nav pieejami veikto ekspertīžu rezultāti, un jautāja, vai viņam kā deputātam ar dokumentiem būs iespējams iepazīties. Ozola, to komentējot, sacīja, ka šajā gadījumā vēl jāvērtē, vai Nitišs, pārstāvot būvnieku, var to darīt kā deputāts.

Viņa arī apgalvoja, ka dokumenti pašlaik ir uzskatāmi par lietiskajiem pierādījumiem, jo nodoti policijas rīcībā, taču Nitišs uzsvēra, ka, kamēr lieta nav ierosināta, dokumenti par lietiskajiem pierādījumiem nav uzskatāmi.