Šī tikšanās risinājās Ventspils novada mežos. Tomēr tas nav pirmais gadījums, kad 30 gadu vecajam harvestera operatoram nācies aci pret aci sastapties ar vilku.
"Aptuveni pirms pusotra gada vilks mani izsekoja. Es pārbraucu no vienas mežistrādes vietas uz citu un ievēroju, ka man pakaļ skrien dzīvnieks. Sākumā domāju, ka tas ir kaut kāds noplucis suns. Ieskatījos vērīgāk un sapratu, ka tas ne pārāk atgādina suni. Apturēju traktoru. Izkāpu no kabīnes, lai nofilmētu. Vilks pēc tam vēl drusku paskrēja man pakaļ un tad iegāja mežā," pastāstīja Zintis.
Pēc tam Zintis esot runājis ar medniekiem. Vīri teikuši, ka tas varētu būt bara izstumtais vientuļnieks. Izbadējies un tādēļ meklē ēdienu tuvāk cilvēkiem.
Iespējams, kāds cits meža tehnikas vadītājs kādreiz izmetis pa logu ko ēdamu. Vilks domādams, ka tādu dāvanu var sagaidīt no katra traktora šofera, sekojis Zintim.
Vilks ir ļoti plastiska suga un var pielāgoties jebkādiem dzīves apstākļiem. Par to liecina vecās Eiropas valstu pieredze, kur vilku medības ir aizliegtas, bet populācijas strauji pieaug.
Piemēram, nelielajā un blīvi apdzīvotajā Nīderlandē pirms dažiem gadiem atgriezās vilks un jūtas tur pat ļoti labi. Vilki nereti nāk māju tuvumā un meklē pārtiku pagalmos.
Tie ātri mācās un labi iegaumē dažādas situācijas, tādēļ vilki nebaidās no meža tehnikas un, ja kādreiz ir saņēmuši cienastu, atkal gaidīs, kad pa traktora logu izlidos kaut kas ēdams.