Pateikt "nē": prasme, kas var bērnu pasargāt

Dažkārt vecāki nejūt robežas arī labās lietās – tādās kā bērna mīļošana, apskaušana, bučošana, kutināšana, lai arī dažreiz bērnam konkrētajā brīdī negribas tikt apskautam vai kutināšanas ir par daudz. Bērnam ir jāzina, ka arī šādās situācijās viņš var teikt "nē", un mēs par to neatņemsim bērnam savu uzmanību, nedusmosimies, nekaunināsim viņu.

Jo konsekventāk demonstrēsim cieņu pret bērna izjūtām un ķermeni, jo labāk bērns iemācīsies ar pašcieņu veidot attiecības ar vienaudžiem un citiem pieaugušajiem.

Nenoliedzami, ir situācijas, kad bērna "nē" nevarēsim ņemt vērā – piemēram, mirklī, kad ātri jāreaģē, lai bērnu pasargātu no apdraudējuma uz ielas, vai situācijā, kad jāveic kādas neizbēgamas medicīniskas procedūras. Tomēr arī šajās situācijas mēs varam rīkoties ar cieņu – ja esam bērnu sagrābuši, lai pasargātu, varam pēc tam par to izrunāties: kas notika un kāpēc tā rīkojāmies. Tāpat arī pie ārsta – mēs varam jau iepriekš pastāstīt bērnam, kas un kāpēc notiks, kā arī atzīt un paskaidrot bērna emocijas.

Mēs nevaram vienmēr izpildīt bērna vēlmes, bet mēs varam pamanīt un pārrunāt to, kā viņš par to jūtas, jo tādējādi bērns iegūs pieredzi, ka viņa izjūtas ir nozīmīgas.

Svarīgi ir mācīt bērnam par viņa ķermeņa robežām, bet tikpat svarīgi ir mācīt arī to, ka bērnam ir jāievēro arī citu ķermeņa robežas - ja kāds viņam saka, ka jāpārtrauc kaut ko darīt, ir nekavējoties tas jāpārtrauc. Mazāki bērni bieži viens otru samīļo, vārtās, cīnās, bučo, bet jāpatur prātā, ka var būt arī situācijas, kad draugi to nevēlas. Ir svarīgi, lai bērni saprastu, ka ne visas darbības, kā izrādām savu pieķeršanos ar vislabākajiem nodomiem, vienmēr otram ir patīkamas un vēlamas. Turklāt vēlāk šis būs labs pamats sarunām ar savu pusaudzi, kurš sācis iet uz randiņiem.

Uzdevumi ģimenei, ko izmēģināt jau šodien

Jautājiet bērna domas. Ir veselīgi painteresēties par bērna viedokli jau no mazotnes – tas ceļ viņa pašapziņu, apliecina mūsu cieņu pret viņu un pamazām veido bērnā prasmi formulēt un aizstāvēt savas domas. Tas ļoti noderēs viņam turpmākajā dzīvē.

Trenējieties pateikt "Stop". Pārrunājiet, kādi pieskārieni katram ģimenē patīk un kādi nepatīk. Izmēģiniet, skatoties otram acīs, drošā balsī izteikt vārdus "Nē", "Stop", "Nedari man tā, man tas nepatīk!". Varat izmēģināt arī kutināšanas spēli: kutināšana jāpārtrauc, tiklīdz kāds saka "Stop", un to drīkst atsākt tikai tad, ja saņem atļauju. Tādējādi jūs stiprināsiet bērna spēju būt noteicējam par to, ko citi dara ar viņa ķermeni.

Atpazīstiet ķermeņa signālus. Pārrunājiet, kā katram no jums ķermenis signalizē par nedošu situāciju (piemēram, ātri sitas sirds, svīst rokas un piere, sagriežas vēders, uzmetas zosāda utt.). Tā bērns labāk atpazīs situāciju, kad jūtas slikti vai neērti un situācija jāpārtrauc vai jāvēršas pēc palīdzības.

Pamaniet un nosauciet emocijas. Skatoties filmas vai lasot grāmatas, pārrunājiet, kā otrs varētu justies, vai paspēlējiet emociju mēmo šovu: viens rāda emociju, otrs min, kā viņš šobrīd jūtas. Arī emociju atpazīšana ir būtisks faktors, lai bērns mācītos pasargāt sevi un arī nedarīt pāri citiem. Tāpat ļoti vērtīgi, ja arī pieaugušais ikdienā pamana un nosauc savas emocijas vārdos.

Pārrunājiet vēršanos pēc palīdzības. Pārdomājiet un nosauciet katrs savus drošos cilvēkus, pie kā var vērsties un izstāstīt, kā jūtamies – gan labos, gan nepatīkamos brīžos. Spēlējiet spēli "Ko tu darītu, ja..." un starp vienkāršiem, smieklīgiem jautājumiem ietveriet arī nozīmīgos jautājumus (Ko tu darītu, ja ieraudzītu pa ceļu pretī nākam ziloni? Ko tu darītu, ja dārzā izraktu naudas lādi? Ko tu darītu, ja kāds tev ko atņem un aizliedz to citiem stāstīt? Ko tu darītu, ja kāds tev pieskaras ķermeņa intīmajām vietiņām? Ko tu darītu, ja kās tev datorā parāda kaut ko ļoti bailīgu?)

Svarīgi bērnu jau kopš mazotnes iedrošināt - ja viņam ir kādas bažas, aizdomas vai satraukums, noteikti jāizstāsta par tām vecākiem.

Ļoti svarīgi ikdienā veltīt bērnam pietiekamu uzmanību un veidot ar bērnu atklātas, uzticēšanās pilnas attiecības, lai viņš zinātu, ka var vērsties pie vecākiem ar jebkuru jautājumu.

Turpretī, ja bērns ikdienā netiek uzklausīts, bieži tiek atraidīts, apklusināts vai vecāki viņam netic, ir liela varbūtība, ka arī bīstamā situācijā viņš pie vecākiem vairs nevērsīsies. Ja bērns atklāj pāridarījumu, svarīgi ir ticēt un apliecināt bērnam, ka viņš izstāstot ir rīkojies pareizi. Centieties saglabāt mieru, nomieriniet bērnu un pārrunājiet ar bērnu, kā jūs rīkosieties tālāk, lai palīdzētu.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!