Rutkaste: Ar esošo sistēmu novecošanās problēmu dēļ nākotnes pensijas draud būt ļoti zemas (5)

Viņš skaidroja, ka pensiju otrais līmenis ir radīts saistībā ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, kas gaida nākotnē.

"Pēdējos gados darba tirgū ienākuši daudzi jauni cilvēki, bet tas arī ir maksimums un tā īsti ar sabiedrības novecošanu saskarsimies nākamajos gados. Demogrāfiskās problēmas kļūs izteiktākas un pensiju otrajam līmenim būs svarīga loma, lai saglabātu pensiju sistēmas stabilitāti," teica Rutkaste.

Aizvietošanas koeficients pensija pret ienākumiem darba dzīvē jau patlaban ir aptuveni 40%, bet nākotnē tas tikai kritīsies un ap 2040. -2050. gadu būs ap 20%, skaidroja ekonomists.

"Līdz ar to pensiju otrā līmeņa pienesums kopējā pensijas apmērā pieaugs. Arī ar esošo sistēmu novecošanās problēmu dēļ nākotnes pensijas draud būt ļoti zemas, tāpēc priekšlikumi pārdalīt iemaksas pensiju otrajā līmenī ir sistēmas drupināšana un pirmsvēlēšanu mēģinājumi finansēt neatliekamās vajadzības uz nākotnes rēķina un iegūt kādas vēlētāju balsis," sacīja Rutkaste.

Viņš pauda viedokli, ka valstij būtu jāvirzās uz iemaksu palielināšanu pensiju otrajā līmenī, lai tās sasniegtu to līmeni, kāds tika paredzēts pirms iepriekšējās krīzes.

Rutkaste sacīja, ka iepriekšējās krīzes laikā pieņemtais lēmums samazināt iemaksas bija saistīts ar valsts ierobežotajām iespējām aizņemties. "Tagad situācija ir mainījusies, esam eirozonā un varam aizņemties ar ļoti labvēlīgiem nosacījumiem. Nepieciešamo naudu var atrast finanšu tirgos, tāpēc mēģinājumi to iegūt no pensiju uzkrājumu iemaksu pārdalīšanas nav attaisnojumi," viņš uzsvēra.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs piebilda, ka būtu jārisina jautājums par pensiju otrā līmeņa ieguldījumu ienesīgumu, lai panāktu tā kāpumu. Tāpat būtu jādomā par Latvijas kapitāla tirgus attīstību, jo patlaban pensiju fondu pārvaldniekiem nav tādu aktīvu Latvijā, kuros varētu ieguldīt pensiju uzkrājumus.

"Protams, pensiju otrā līmeņa līdzekļus varētu ieguldīt valdības vērtspapīros, bet tas otro līmeni pietuvinātu pensiju pirmajam līmenim. Otrā līmeņa būtība tomēr ir diversificēt ienesīgumu, ieguldot līdzekļus privātos projektos un aktīvos. Tāpēc jādomā par kapitāla tirgus attīstību, jārada finanšu instrumenti, kuros varētu ieguldīt," sacīja Rutkaste.

Iepriekš labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP) LTV raidījumam "Viens pret vienu" pauda viedokli, ka varētu samazināt iemaksu īpatsvaru valsts pensiju otrajā līmenī, kas šobrīd veido 6%, un novirzīt pensiju pirmajam līmenim. Tāpat ministrs LTV atzīmēja, ka par šo jautājumu valdību veidojošajā koalīcijā diskusijas nav notikušas un lēmumi nav pieņemti.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.