Helen Ora: Pēc Valērija nāves biju uz robežas, lai aizslīdētu

Vaicāta par to, kāds ir skaidrojums Valērija izdegšanai, Helen stāsta: "Ogle var kvēlot ilgi un bez liesmas. Bet viņš bija cilvēks, kurš dzīvoja uz maksimumu. Es pabiju viņa virpulī varbūt ne tik ilgu laiku, kopumā piecus gadus, un tagad saprotu — viņš dzīvoja ar tādu jaudu, ka es nezinu, kā tur var nesadegt.

Domāju, ka viņš zināja, uz ko iet, tā bija viņa izvēle. Bet jebkurā gadījumā viņš nodzīvoja brīnišķīgu, satriecoši bagātīgu, radošu un lielu dzīvi.

Jāuzdod jautājums, kā ir labāk: pīkstēt un vilkt vai būt par liesmu? Tik daudz ģeniālu cilvēku aiziet jauni! Un daudzi nodzīvo līdz 100 gadiem un neko neizdara!"

Žurnālam "Ir" Helen atzīst, ka jūtas sarūgtināta, ka žurnālistu priekšstats ir bijis noteicošais, lai par viņu veidotos viedoklis kā par huligānisku, jaunu aktrisi, kas Valēriju Maliginu ierāvusi savā dzīves virpulī. 

"Un man ar to nācās sadzīvot. Tik negodīgi, ka es saņemu nosodījumu, ka esmu kādu kaut kur ierāvusi. Bet nevienu neinteresē, ka stāsts dzīvē var būt citāds," stāsta Helen.

Vēl pavisam nesen savu iekšējo dvēseles kliedzienu Helen izpaudusi īstenojot ideju par animācijas filmu "Panic".

Pilnu interviju ar Helen Ora lasiet žurnālā "Ir". 

Kā vēsta pati Helen Ora, filma "Panic" ir sievietes dvēseles kliedziens, provokācija par sievietes lomām. Tās animācija tapa, māksliniecei ar roku zīmējot uz drukātiem videomateriālu kadriem. Filma iekļauta Anesī festivāla konkursa programmas īsfilmu kategorijā, kur par balvu sacentīsies astoņi darbi. Helen debijas darbs tapis sadarbībā ar režisoru, producentu Reini Kalnaelli.