"Saskaņa" uzskata, ka Ādamsona apcietināšana pārkāpj viņa tiesības uz pienācīgu veselības aprūpi (7)

"Saskaņas" politiķis Ādamsons pašlaik ir nonācis apcietinājumā aizdomās par spiegošanā Krievijas labā.

"Saskaņas" skatījumā, atbilstoši Kriminālprocesa likumam tiesībsargājošām instancēm ir pienākums vērtēt drošības līdzekļa piemērošanu saistībā ar cilvēktiesību normām. Personai esot piemērojams tāds drošības līdzeklis, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas pamattiesības un kas ir samērīgs.

"Saskaņas" ieskatā, Ādamsonam piemērotais drošības līdzeklis ir nesamērīgs un pārkāpj viņa tiesības uz pienācīgu veselības aprūpi, jo Ādamsonam pēdējā laikā esot veiktas vairākas smagas operācijas un piemērota speciālā terapija, turklāt vairākas operācijas esot plānotas tuvākajā laikā. Viņuprāt, apcietinājuma apstākļos, nenodrošinot regulāru un rūpīgu medicīnisko palīdzību, var tikt apdraudēta Ādamsona dzīvība.

"Latvija daudzkārt deklarējusi, ka ir demokrātiska valsts, kur tiek ievērotas cilvēka tiesības, tostarp, tiesības uz taisnīgu tiesu. Nav pieļaujams, ka izmeklēšanas darbības un drošības līdzeklis personai, pret kuru celtas apsūdzības, tiek izvēlēts kā iebiedēšanas vai iepriekšējas sodīšanas paņēmiens.

Tad mēs līdzinātos valstīm, kur ieslodzītajiem nav pieejama pilna apjoma medicīniskā palīdzība, un šādu rīcību mūsu valsts vienmēr ir nosodījusi," uzskata partijas valde.

Ņemot vērā Ādamsona veselības stāvokli, kas prasot pastāvīgu ārsta uzraudzību, "Saskaņas" valde aicina piemērot viņam ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus.

"Mēs ticam, ka Ādamsons pierādīs, ka viņam izvirzītās apsūdzības ir nepamatotas. Sagaidām, ka tas notiks taisnīgā tiesā, nevis apdraudot viņa veselību un dzīvību," teikts "Saskaņas" valdes paziņojumā.

Kā ziņots, Ādamsons tika aizturēts aizdomās par spiegošanu Krievijas labā, un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa viņam kā drošības līdzekli ir piemērojusi apcietinājumu. Tāpat tiesa nolēma piemērot apcietinājumu vēl kādai personai.

Valsts drošības dienests līdz šim publiski paziņojis, ka dienests šogad 9.jūnijā ir sācis kriminālprocesu saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.

Krimināllikums par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību paredz brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.

Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus - dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret "Nord Stream 2". Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.

Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nav pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Aizsardzības komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.