Platforma, kas vieno ekstrēmistus, narkotiku tirgotājus un krāpniekus. Kas ir lietotne "Telegram" un tās dibinātājs Pāvels Durovs? (17)

žurnālam "Der Spiegel" sacīja reģistratūras darbiniece.

Daudz kas cits joprojām arī ir neskaidrs. Piemēram, darbinieku skaits ilgu laiku nebija zināms. 2020. gada janvārī video liecībās ASV tiesai Durovs sacīja, ka "Telegram" pamatsastāvā strādā no 25 līdz 30 cilvēki.

Tomēr publiski ir zināms vienas svarīgas personas vārds Durova uzņēmumā – Pāvela vecākais brālis Nikolajs Durovs, kurš ir atbildīgs par tehnoloģiju jautājumiem. Pāvela brālis bija brīnumbērns, jo sāka lasīt trīs gadu vedumā un ir ieguvis divus doktora grādus matemātikā, tostarp vienu Bonnas universitātē Vācijā.

Tāpat kā Pāvels, arī Nikolajs kopš bērnības interesējās par programmēšanu. Brāļi un māsas lielākoties uzauga Sanktpēterburgā. Bērnus audzināja tēvs, kas ir profesors, un māte, kas ir pasniedzēja.

Andrejs Lopatins ir viens no dažiem bijušajiem darbiniekiem, kurš vēlas publiski sniegt informāciju, tomēr viņš rūpīgi izvēlas vārdus, apspriežot abus Durovus.

Viņš reiz sacīja, ka attiecības starp brāļiem bija ciešas un visus stratēģiskos lēmumus pieņēma Pāvels.

Savukārt bijušais darbinieks Antons Rozenbergs "Telegram" komandu raksturo kā Durova "kultu". Rozenbergs 2017. gadā izraisīja ažiotāžu pēc tam, kad viņš tika atlaists no vecākā programmētāja amata. Rozenbergs atklāja, ka "Telegram" ir cieša kopiena.

Globāls veiksmes stāsts

Abi brāļi ir izveidojuši globālu veiksmes stāstu, jo Pāvels kā stratēģis un Nikolajs kā programmētājs veido labu komandu. "Telegram" piedāvā lietotājam dažādas funkcijas, taču, galvenokārt, pilnīgu ziņu šifrēšanu. Šīs funkcijas dēļ īsā laika posmā "Telegram" izpelnījies Islāma Valsts kā teroristu organizācijas atzinību.

Lietotne "Telegram" ir īpaša arī ar izveidotajām funkcijām grupām. Neatkarīgi no tā, vai tā ir publiska vai privāta grupa, savā starpā var tērzēt līdz pat 200 000 cilvēku, turpretī vietnē "WhatsApp" grupās var būt ne vairāk kā 256 dalībnieki.

Taču "Telegram" nav parasta tērzēšanas lietotne. Pakalpojums reklamē sevi kā platformu, kas varas iestādēm nav pieejama, un vieta, kur ikviens var rakstīt un izteikt jebkādu informāciju. Tas piesaista dažādus sazvērestības teorētiķus, piemēram, Vācijas kustību "Querdenker", labējos ekstrēmistus, narkotiku tirgotājus un krāpniekus. Tāpat caur lietotni tiek pārdoti viltoti Covid-19 vakcinācijas sertifikāti.

Katra ziņojumapmaiņas programmatūra saskaras ar jautājumu, cik tālu un kur "jānovelk līnija", runājot par vārda brīvību un aizliegtu saturu. Pēc pēdējām Amerikas Savienoto Valstu (ASV) vēlēšanām mikroblogošanas vietne "Twitter" nolēma Donalda Trampa profilu bloķēt, un "Facebook" pastiprināja cīņu pret naida runu. Tomēr Durova dibinātā "Telegram" lietotne vienkārši izdzēš saturu.

Varas iestādes ir bezspēcīgas, jo Durovs tām liedz piekļuvi lietotāju datiem. Viņš ir izveidojis "necaurspīdīgu" tīmekli, kurā ir grūti iekļūt iestādēm. Vecais un reti patiesais teiciens par to, ka internets ir nelikumīga vieta, patiešām attiecas uz "Telegram" lietotni, vēsta žurnāls "Der Spiegel".

"Es pats, es neesmu liels valstiskuma idejas cienītājs," 2014. gadā viņš sacīja laikrakstam "The New York Times".

Citas programmas un lietotnes sadarbojas ar iestādēm, atbildot uz izmeklētāju lūgumiem. Tomēr gadiem ilgi vācu prokurori, par nezināja, kuru adresi izmantot, lai sasniegtu "Telegram".

Šobrīd Dubaijā ir adrese, kurā var vērsies tiesas pārstāvji vai izmeklētāji, taču izmeklētāji žurnālam "Der Spiegel" sacīja, ka nav jēgas tur vērsties, jo "Telegram" pārstāvji sakot, ka nakad nav saņēmuši atbildi no uzņēmuma.

Un "Telegram" lepojas ar šo faktu, savā lietotnē rakstot: "Līdz šai dienai mēs esam atklājuši nulle baitus lietotāju datu trešajām personām, tostarp valdībām."

No juridiskā viedokļa "Telegram" līdz šim ir bijusi "aklā zona".

Lai gan politiķi visā pasaulē jau gadiem ilgi mēģina regulēt interneta uzņēmumus, likumi arvien vairāk aptver lietotnes. Piemēram, Vācijā likums, kas pieprasa "Facebook", "YouTube" un "Twitter" izdzēst jebkādu nelegālu saturu, par kuru tiek ziņots, iepriekš neattiecās uz lietotni "Telegram".

Vācijas varas iestādes pieprasa "Telegram" pakļauties likumam

Kā vēsta žurnāls "Der Spiegel", Vācijas Tieslietu ministrija pieprasa "Telegram" pakļauties likumam. Ministrija pieprasa, lai platforma būtu pieejama varas iestādēm, nekavējoties izdzēstu noziedzīgu saturu un operatīvi nodotu lietotāju datus izmeklētājiem.

Vācijas Federālais tieslietu birojs, kas ir daļa no Tieslietu ministrijas, ir uzsācis procedūru, lai sodītu lietotni "Telegram" par to, ka tā nav devusi informāciju par konkrētām personām varas iestādēm un nepiedāvā kriminālprocesa procedūru par noziedzīgu saturu, kā to pieprasa Vācijas likumi.

Uzņēmumam varētu draudēt 55 miljonu eiro liels naudas sods.

Vācijas Federālais tieslietu birojs uz Dubaiju nosūtīja divas vēstules, kurās norādīja ņemt vērā šo jautājumu. Tomēr, kā norāda žurnāls "Der Spiegel", ir maz ticams, ka tas ietekmēs Pāvelu Durovu.

Pretojās arī Kremlim

2011. gadā, kad Krievija piedzīvoja lielākos pret Kremli vērstos protestus kopš Padomju Savienības beigām un Sanktpēterburgā ielās izgāja 10 000, lai protestētu pret negodīgām vēlēšanām, tapa zināms, kā Pāvels reaģē uz valdības norādījumiem.

Durovs joprojām bija sociālā tīkla "VKontakte" vadītājs. Platformai tajā laikā bija vairāk nekā 100 miljoni lietotāju. Krievijas valdība nebija apmierināta ar to, ka opozīcijas grupas protestus bija organizējušas, izmantojot sociālo tīklu.

Krievijas Federālais drošības dienests pieprasīja, lai Durovs slēdz izveidotās grupas, taču tā vietā, lai pakļautos valdības rīkojumam, viņš mikroblogošanas vietnē "Twitter" publicēja fotoattēlu, kurā redzama drošības dienesta vēstule, kas atradās līdzās kādam sunim.

Trīs dienas vēlāk pie viņa luksusa dzīvokļa durvīm parādījās bruņota speciālo uzdevumu policijas vienība OMON.

Vēlāk Durovs laikrakstam "The New York Times" sacīja, ka viņi gribēja uzlauzt durvis, taču viņš atteicās tās atvērt. Pēc stundas vienība devās prom.

Šis notikums iezīmē Durova cīņas sākumu ar Krievijas valdību. Tā kā policijas vienība stāvēja pie viņa durvīm, un viņš nāca pie atziņas, ka viņam tūkst droša komunikācijas lietotne, lai sazinātos ar brāli, viņam radās ideja radīt "Telegram". Drīz vien pēc šī notikuma sākās darbs pie lietotnes "Telegram" izveides, un jau 2013. gadā lietotne bija pieejama.

Karību jūras reģiona valsts pase par 250 000 ASV dolāriem

Taču Krievijas valdība nepadevās. Vispirms Durovs tika izmeklēts par iespējamu incidentu satiksmes kontroles laikā, un pēc tam Kremlim tuvs uzņēmējs nopirka sociālā tīkla "VKontakte" akcijas. Durovs atteicās Krievijas Federālais drošības dienestam nodot to Ukrainas lietotāju datus, kuri protestēja pret toreizējo Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču. Durovs tika atlaists no sava uzņēmuma un pēc dažām dienām pameta dzimteni.

Viņš apceļoja pasauli ar Svētā Kristofera un Nevisa salas pasi, kuru iegādājās par 250 000 ASV dolāriem.

Pēc Krievijas pamešanas viņš piedalījās lietotnes "Telegram" ballītē Barselonā, apmeklēja darba sanāksmi kādā Itālijas pilī un bieži viesojās Vācijā, uzstājoties tehnoloģiju konferencēs Minhenē un Berlīnē.

Pēc vairākiem gadiem viņš uz dzīvi apmetās Dubaijā. Tādi uzņēmēji kā viņš tika atbrīvoti no nodokļiem, kas viņam bija svarīgi. Durovs ir ticies arī ar Dubaijas kroņprinci, publicējot kopīgas fotogrāfijas uz kāda debesskrāpja jumta.

Sazvērestības teorijas, vardarbība un terorisms

Analīzes un stratēģijas centra CeMAS analīzē, kas pētīja digitālo ekstrēmismu, tika atklāts, ka vācu vegānu pavārgrāmatu autors un galēji labējais sazvērestību teorētiķis Attils Hildemanis kādā "Telegram" grupā bija publicējis vairāk nekā 1000 ziņas, kas satur antisemītismu, vardarbību un nacistu slavināšanu.

Hildemanis savā grupā publicēja arī ziņu ar aicinājumu iegādāties arbaletu. "Jums ir tiesības uz pašaizsardzību," viņš rakstīja, pievienojot atlaižu kodu no veikala, kurā pārdod arbaletus.

Hildemana grupu vairs nevar sasniegt, jo "Telegram" to ir bloķējis, norādot, ka šāda veida galēji labējo ekstrēmistu grupu bloķēšana ir būtisks izņēmums.

CeMAS analītiķi par šo gadījumu sacīja: "Tā kā programmas operators gandrīz nekad neiejaucas, "Telegram" ir kļuvis par galveno tīmekli, kurā izplatīt sazvērestību ideoloģiju un labējo ekstrēmistu saturu."

Tā sauktie "ienaidnieku saraksti", kā arī politiķu vārdi un dažreiz pat adreses, tiek izplatīti arī "Telegram". Pēc Vācijas parlamenta balsojuma par ārkārtas situācijas ieviešanu Covid-19 dēļ bija vajadzīgas tikai divarpus stundas, līdz parādījās "slepkavību saraksts", kurā tika iekļauti visu to deputātu vārdi, kuri balsoja par labu ārkārtas situācijas izsludināšanai.

Vācu mūziķa Ksavijera Naidū izveidotā "Telegram" grupa pierāda, cik atklāti par vardarbību tiek runāts lietotnē. Saskaņā ar CeMAS veikto analīzi Naidū ir dalījies ar saturu par vardarbību no īpaši ekstrēmiem kanāliem vairāk nekā 150 reizes kopš Covid-19 pandēmijas sākuma.

Pat teroristi izmanto "Telegram" un veido dažādas grupas, kurās tiek godināts kāds 28 gadus vecs Teksas pilsonis vārdā Kolmens B., kurš nesen tika arestēts par nenovēršanu draudu radīšanu, plānojot doties apšaudē uz lielveikalu "Walmart". Veicot kratīšanu viņa dzīvoklī, tika atrasti ieroči, munīcija un karogi ar nacistu simboliem.

Vairāki "Telegram" lietotāji to dēvē par "Terrorgram" šādu gadījumu dēļ. Dažas grupas pat ietver instrukcijas bumbu un ieroču izgatavošanai.

Tāpat iekš "Telegram" pastāv arī grupa, kas ir saistīta par piecām slepkavībā ASV, kuras īstenoja labējie ekstrēmisti.

Piemēram, terorists Anis Amri, kurš 2016. gadā, braucot ar kravas automašīnu Berlīnes Zieemassvētku tirdziņā nogalināja 12 cilvēkus, pirms uzbrukuma caur lietotni "Telegram" sazinājās ar Islāma valsts teroristiem Lībijā.

"Telegram" ir mājvieta gandrīz visiem iedomājamiem pārkāpumiem, kurus var īstenot caur internetu. Lietotnē ir sastopami arī ieroču tirgotāji, cilvēki, kas piedāvā viltotu naudu vai piekļūt nepieciešamajiem datiem. Pastāv arī vairākas grupas, kas koncentrējas uz manipulācijām ar finanšu tirgiem.

Saistībā ar daudzām narkotiku pārdošanas grupām lietotnē "Telegram", Vācijas policija ir izveidojusi komandu, kas īpaši ir uzrauga narkotiku tirdzniecību lietotnēs un kopš tā laika Berlīnē ir identificēti vairāk nekā 100 narkotiku tirgotāji, kuru grupās ir vairāk nekā 20 000 biedru.

Tomēr "Telegram" pārstāvji apgalvo, ka nelegāls saturs netiek atļauts.

Kāda ir Durova politiskā piederība?

Autoritatīvās un represīvās valstīs lietotne "Telegram" ir viena no efektīvākajām platformām, kas ir pieejama demokrātijas kustību atbalstīšanai tādās valstīs, kā Honkongā, Irānā un Baltkrievijā.

Kad 2020. gada augustā desmitiem tūkstošu cilvēku izgāja Minskas ielās, lai protestētu pret Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko pārvēlēšanu Baltkrievijas prezidenta amatā, lietotnē "Telegram" izveidotā grupa "Nexta" kļuva par protestu kustības vissvarīgāko instrumentu.

Aleksandrs Lukašenko vairākas dienas bloķēja piekļuvi šiem ziņojumapmaiņas pakalpojumiem, taču Pāvels Durovs nodrošināja, ka "Telegram" atzīst šo grupu darbību.

Līdz ar to rodas jautājums, kāda ir Pāvela Durova politiskā piederība?

Kā norāda žurnāls "Der Spiegel", iepriekš viņš vairāk piederēja libertiārismam. Durova bijušais kolēģis Antons Rozenbergs uzskata, ka pozīcija, kurā atrodas Durovs, ir biznesa apsvērumu rezultāts.

"Cīņu par brīvību var labi pārdot un ar to piesaistīt jaunus lietotājus," viņš sacīja.

Citi, kas ilgus gadus pazinuši Durovu, saka, ka viņš lielākoties ir centies palikt ārpus politikas. Pat, ja Krievijas opozīcija 2011. gadā lepojās ar Durovu, pēc tam, kad viņš publiski iestājās pret Krievijas Federālo drošības dienestu, viņa galvenā motivācija, iespējams, bija saistīta ar viņa biznesa interesēm.

"Telegram" finansiālais stāvoklis joprojām ir Durova noslēpums. Tomēr ir skaidrs, ka ziņojumapmaiņas lietotne rada daudz izdevumu. ASV tiesai sniegtajā video liecībā viņš sacīja, ka līdz 2017. gadam viņš "Telegram" ir ieguldījis aptuveni 218 miljonus ASV dolāru.

Neatkarīgas aplēses liecina, ka viņš ir saņēmis no 300 līdz 400 miljoniem ASV dolāru, pārdodot viņam piederošās daļas sociālo tīklu vietnē "VKontakte".

Kad viņam bija 28 gadi, viņš kādā bloga ierakstā rakstījis, ka viņš jau ir nopelnījis simtiem miljonu, bet tas nekad viņu nav iepriecinājis.

Lielākā neveiksme, ko cietuši brāļi Durovi

2017. gadā Durovs īstenoja drosmīgu plānu, kura mērķis bija ienākumu gūšana caur "Telegram", nepārkāpjot solījumu par bezmaksas lietotni bez reklāmām, kā rezultātā tika izveidota ziņojumapmaiņas lietotne "Telegram Open Network" jeb TON.

Lietotāji iekš TON varēja pārskaitīt naudu un iepirkties, izmantojot kriptovalūtu. Izveidotās lietotnes komanda no ieguldījumiem saņēma 1,7 miljardus ASV dolāru. Naudas ieguldītāji bija Krievijas oligarhi, politiķa Romāna Abramoviča piederošais fonds un uzņēmuma "Wirecard" izpilddirektors Jans Marsaleks.

Kontakts starp lietotnes "Telegram" un vācu uzņēmuma "Wirecard" komandām bija diezgan ciešs, un katram uzņēmumam bija birojs Dubaijas biznesa centrālajos torņos.

2019. gada aprīlī "Wirecard" oficiāli paziņoja par sadarbību ar "TON Labs". "Wirecard" izpilddirektors Markus Brauns saviem darbiniekiem par šo sadarbību rakstīja, ka "tā potenciāls padara to par vienu no lielākajiem darījumiem mūsu vēsturē".

Turpretī "TON Labs" vadītājs žurnālam "Der Spiegel" sacīja, ka šis darījums nekad nav veicinājis sadarbību. Viņš apgalvo, ka ir pazīstams ar vārdu "Marsalek", taču apgalvo, ka nekad nav ticies ar vīrieti personīgi, piebilstot, ka abu uzņēmu sadarbības plāni gan palikuši idejas līmenī. Visi kopīgie plāni ar vācu uzņēmumu tika pārtraukti 2019. oktobrī.

Taču mēģinājums caur TON izmantot kriptovalūtu, iespējams, ir lielākā neveiksme, ko cietuši brāļi Durovi. 2019. gada okrobtī ASV Vērtspapīru un biržu komisija nekavējoties apturēja kriptovalūtas pārdošanu, apgalvojot, ka to pārdošana ir neatļauta akciju izlaišana no tirgus. "Telegram" kritizēja šo soli kā “nepamatotu un pilnīgi nevajadzīgu", taču tiesa atteicās atcelt lēmumu.

Rezultātā "Telegram" bija jāmaksā 18,5 miljonu ASV dolāru soda nauda. Durovu kriptovalūtas tirgošanas plāni ir samazinājušies, un kopš marta viņi ir ieņēmuši naudu tradicionālākā veidā, izlaižot vairāk nekā miljardu dolāru vērtas obligācijas.