"Gredzens pirkstā neglābs nevienu laulību." Viktorija Brovuna stāsta par šķiršanos pēc gandrīz 15 gadu kopdzīves (4)

"Mēs arī mēdzam sazvanīties, lai uzzinātu, kā iet. Turpinām arī darīt kopīgas lietas. Mums ir atklātas sarunas. Es zinu, kas viņa dzīvē notiek, viņš zina, kā man iet. Esam labi draugi un viens otram uzticamies. Viss jau ir atkarīgs no sievietes, kā viņa būvē attiecības un kā uzvedās ar šķirto dzīvesbiedru. Katram mums ir sava privātā dzīve un savas darīšanas, bet mēs paliekam draugi," teic Viktorija.

"Nevaru tikai sēdēt mājās, saimniekot un gatavot ēst"

Atceroties kopdzīvi ar meitu tēti, viņa vaļsirdīgi atzīst, ka šajās attiecībās bijusi laimīga sieviete: "Tiešām bija patiesa mīlestība. To varu apgalvot no savas puses. No dzīvesbiedra saņēmu lielu atbalstu. Man patīk vīrieši ar pieredzi, kuri stāv stabili uz kājām un var kaut ko dot sievietei, vairāk morāli nekā fiziski. Tāpēc esmu ļoti pateicīga savam bērnu tēvam, par to, ko viņš man ir devis morāli.

Arī šķiršanās man bija kā sava veida mācība par to, kā mēdz dzīvē notikt, kā var mainīties cilvēki un uzskati, neraugoties uz to, ka tik daudz gadu bijām nodzīvojuši kopā.

Kad gribās kaut ko pamainīt, bet ar cilvēku, ar kuru esi nodzīvojis tik ilgus gadus kopā un vairs nevari neko jaunu un citādāku izbaudīt, sāk rasties nesaskaņas un līdz ar to parādās berze attiecībās. Ir vēlme nonākt jaunā etapā.

Runājot par manu situāciju, pirmais bērns man piedzima 19 gados, tad nāca pasaulē otrais bērns, tad man bija mērķis iegūt augstāko izglītību, ko arī sasniedzu. Neraugoties, ka mājās bija mazi bērni, es nemitīgi izglītojos un apmeklēju kursus un nodarbības, kontaktējos ar cilvēkiem. Esmu no tām sievietēm, kas nevar tikai sēdēt mājās, gatavot ēst un saimniekot.

Tagad es baudu brīvas sievietes dzīvi. Tas ir kaut kas jauns. Man ir 33 gadi un kā es teicu, laikam ejot, redzi visu savādāk, pamani dažādus sīkumus, kas rada prieku. Esmu laimīga, ka meitas jau ir paaugušās – 14 un 10 gadi. It īpaši ar vecāko meitu man izveidojies ciešs kontakts un abas varam pārrunāt sievišķīgās lietiņas, par kurām pat nevaru ar draudzenēm runāt. Baudu mirkli, kā meitas kļūst pieaugušas, kādi viņām ir uzskati. Man kā mammai ir ļoti interesanti dzirdēt viņu viedokli par dažādām situācijām.

Šķiršanās deva iespēju mainīt savu dzīvi par 180 grādiem.

Es desmit gadus nostrādāju savā restorānā "Felicita", kur ieguldīju ļoti daudz spēka. Tagad esmu sapratusi, ka gribu izmēģināt sevi pilnīgi citā sfērā. Esmu aizrāvusies ar medicīnu, kas man ir sveša, bet ļoti interesē. Pakāpeniski sāku interesēties par jaunām lietām."

Nekrist depresijā, bet izkāpt no komforta zonas

Vaicājot, kā Viktorija pārdzīvojusi šķiršanos, viņa teic, ka katra no mums šķiršanos pārdzīvo citādāk: "Teikšu godīgi, pirmos divus mēnešus man bija diezgan grūti tikt ar sevi galā.

Taču uzskatu, ka tādos brīžos, kad dzīvē notiek pārmaiņas, ir svarīgi saglabāt vēsu prātu un mieru, lai var mazliet noslāpēt emocijas, tādējādi nenodarot sev pāri un nevainojot sevi, ka kaut kas nav sanācis.

Viss, kas mūsu dzīvē notiek, tā ir pieredze, kas ļoti noderēs turpmākajā dzīvē. Man arī attieksme pret vīriešiem ir ļoti mainījusies. Esot attiecībās ar bērnu tēvu, man likās, ka sievietei ir pilnībā jāvelta sevi ģimenei, burtiski notiek tāda kā upurēšanās, ka pilnībā esi ģimenes dzīvē un neredzi, kas notiek apkārt. Tas laikam nāk no zemapziņas, tas nav speciāli. Bet tagad varu darīt, ko es gribu un kā es gribu. Man nav nevienam jāatskaitās. Mieru un vēso prātu man palīdz saglabāt meitas.

Esmu viņām labs piemērs, kā dzīvē mēdz notikt, kā reaģēt uz dažādām situācijām, arī uz stresu. Ja dzīvē viss mainās, nedrīkst nolaist rokas, bet ir jāmeklē citas iespējas un izeja, kā sevi realizēt. Nedrīkst ieciklēties uz kādu problēmu, kas tavā dzīvē ir uzradusies.

Ja reiz sieviete ir nonākusi šādā dzīves situācijā, kad jāšķirās, mans ieteikums, ka jābūt ir kādam hobijam, tāpat arī jāpainteresējas un jāpalasa kāda literatūra. Piemēram, internetā ir tik daudz dažādu stāstu, kuros sievietes dalās savās šķiršanās pieredzēs."

"Es tagad atļaujos, ka mani aplido un par mani rūpējas. Kaut arī mans bijušais dzīvesbiedrs vienmēr par mani rūpējās. Taču tagad ir citādāk. Ir interesanti visu izbaudīt.

Ja runājam par to, kā Latvijā atrast savu otro pusīti, jāteic, ka diemžēl mēs dzīvojam valstī, kur ir ļoti mazs iedzīvotāju skaits. Pārsvarā vīrieši ir aizņemti, precējušies. Es neatbalstu mīļākās statusu. Uzskatu, ka tā ir savā ziņā pazemošanās. Es mēģināju piereģistrēties dažādos interneta iepazīšanās portālos, taču tas mani neuzrunāja. Raksta un interesi izrāda ļoti daudzi, bet komunikācija caur datoru vai telefonu nav tik efektīva, kā, satiekot cilvēku uz ielas vai sabiedrībā.

Es uzskatu, ka visas pārmaiņas, kas notiek, notiek uz labu. Galvenais saprast, kāpēc tas notiek un kādu labumu no tā iegūt.

Jāskatās vienmēr uz pozitīvo, ko no pārmaiņām tu vari iegūt. Ne katra sieviete to var saprast un izjust, jo daudzas krīt depresijā. Daudzām no mums ir uz rokām bērni un sievietes ir pieradušas pie noteikta režīma un dzīvesstila, taču ir jāmāk iziet no komforta zonas un jāsaprot, kādu labumu no tā, kas notiek, varam iegūt. Tāpēc svarīgi ieklausītis sevī un saglabāt mieru, iespējams, griesties pie psihologa, lai noslāpētu tās nepatīkamās sajūtas, kas traucē pareizi domāt un izstādāt stratēģiju, kā komunicēt ar bērnu tēvu.

Piemēram, man pēc šķiršanās gribējās mainīt stilu. Es nokritos svarā, pa šo laiku nometu 7 kilogramus. Es paliku dzīvespriecīgāka, brīvāka un gaisīgāka. Es tiešām apbrīnoju tos pārus, kas nodzīvo kopā 30 un 40 gadus. Un redz, ka notiek apkārt, arī pēc tik daudziem kopdzīves gadiem, pāri šķiras, jo bērni izaug un vairs nav kopīgu interešu.

"Esmu kļuvusi jauneklīgāka"

Daudzas sievietes pēc šķiršanās sāk vairāk par savu vizuālo izskatu rūpēties, apmeklēt skaistuma salonus. Man tā vis nav, jo es vienmēr par sevi esmu rūpējusies un sekojusi līdzi savam izskatam. Tāpēc šajā lietā man nekas nav mainījies. Taču jāteic, ka esmu palikusi jauneklīgāka un kā jau minēju – gaisīgāka. Man viss mainījās tik tālu, ka pēc šķiršanās pilnībā mainījies draugu loks un sabiedrība, kurā es vienmēr biju jutusies kā zivs ūdenī. Man tagad ir citi draugi, paziņas un darbības sfēra. Tāpēc paldies šķiršanās situācijai, jo esmu pilnībā mainījusies, ar mani ir notikusi transformācija. Ir svarīgi, ka neesmu palikusi ļaunāka un man arī nav pretīguma sajūtas pret vīriešiem, tieši otrādāk, es viņus vēl vairāk saprotu.

Man ir grūti atrast vīrieti Latvijā, jo, kā jau minēju, mūsu valsts ir maziņa. Es gribētu tomēr sev līdzās vīrieti, kas nav saistīts tik ļoti un cieši ar Latvijas sabiedrību. Ja manā dzīvē gadīsies cilvēks, kad sajutīšu, ka tas ir mans cilvēks, es ļaušos attiecībām. Patreiz esmu tādā stadijā, kad man ļoti gribās dalīties ar savu mīlestību, es māku mīlēt un rūpēties. Būtu gatava dalīties ar savu iekšējo enerģiju un mīlestību ar kādu citu cilvēku. Esmu gatava būvēt jaunu ģimeni. Taču viss atkarīgs, vai es satikšu civēku, kam varu uzticēties, kurš mani atbalstīs un kuru es atbalstīšu, lai viss ir balansā. Tikmēr baudu brīvas sievietes statusu. Tas kas atnāks, tas būs mans. Es to pamanīšu un saredzēšu.

Ja liekas, ka pasaule ir izārdīta un iznīcināta, tomēr nē, tas ir jauns etaps. Nevis visu mūžu sērot un raudāt spilvenā, bet sākt dzīvi no jauna," ar cerīgu skatu nākotnē ir Viktorija Brovuna.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!