Latvijas pirmā prezidenta Čakstes mazmazmeita pārdod zemi ārzemniekam (15)

Nepilnus desmit gadus konkrēto zemes gabalu nomājusi un kopusi Jāņa Vīganta saimniecība "Medņi". Pirms līguma termiņa beigām viņi zaudējuši nomas tisības, zaudējot astoņus procentus apstrādājamās zemes.

Zemnieku saimniecības "Medņi" vadītājs Jānis Vīgants stāsta, ka divdesmit kilometrus no Jelgavas, Emburgā, zeme nav pārāk auglīga. Konkurence par labiem zemesgabaliem ir sīva.

"Kad sākās privatizācija, tiem, kuri vēlējās strādāt ar zemi, teicu, lai ņem zemi un strādā. Lai Latvijas zeme nenonāk svešzemnieku rokās. Ja tagad kāds pārdod zemesgabalu, pieprasījums ir liels. Cenas ir labas, pat līdz astoņiem tūkstošiem eiro par hektāru. Ko lai dara? Īpašnieks izvēlējās pārdot, mums pat nepiedāvāja," stāsta bijušais nomnieks Jānis Vīgants.

Prezidenta mazmazmeita norāda, ka pārdotais zemesgabals vēsturiski nav piederējis valsts pirmās personas ģimenei. Iegūtā nauda ir ieguldīta cita dzimtas īpašuma uzlabošanā. Jordānijas pilsonis izvēlēts, jo jau gadiem ilgi saimniekojis blakus īpašumā.

"Viņš ir Latvijai lojāls, strādā, maksā nodokļus. Mani jau arī var uzskatīt par ārzemnieci. Esmu ārzemēs dzimusi, augusi, ārzemēs maksāju nodokļus. Kur liksim robežu? Saprotu, ka tās cenas ir uzgājušas tik tālu, ka man vajadzēja to naudiņu, lai attīstītu "Aučus" (pirmā prezidenta dzimtas īpašumu). Es prasīju diviem nomniekiem, vai būtu interese pirkt, nebija. Tādēļ prasīju kaimiņam, viņš piekrita," skaidro Kristīne Čakste.

Šobrīd neviens nevar pateikt, cik liela Latvijas teritorija pieder ārzemniekiem. Zemkopības ministrijā norāda, ka svešzemnieki aktīvi uzpērk lauksaimniecības zemes. Valdībai nav tiesību pilnībā aizliegt svešzemniekiem iegādāties zemi Latvijā, tādēļ tiek meklēti risinājumu, lai procesu padarītu sarežģītāku.